Manas atsauksmes par izrādi “Dienas varonis”

Foto no izrādes “Dienas varonis”

Kristians Kareļins un Katrīna Albuže

Ir izrādes, kuras jau pēc nedēļas būsi aizmirsis un labi vien ir, jo citādi nav galvā vietas, lai tik daudz paturētu un nemaz nevajag. Bet ir arī izrādes, kuras gadiem ilgi spēj prātā uzburt atkal no jauna un priecāties par to, ko ieguvi tajā vakarā. Vēl tik daudz laika nav pagājis, lai spētu viennozīmīgi DDT “Dienas varoni” ielikt kādā kastītē, bet zinu, ka tas bija kas jauns un neiepazīts, kas mani pamodināja.

Stāsts ir par Zigurdu (spēlē Kristians Kareļins), dzīvnieku barības degustatoru, kurš dzīvo ar draudzeni (Katrīna Albuže) un ar dzīvi ir tīri apmierināts. Jau no pirmajiem mirkļiem Zigurds sagūstīs jūs savos valgos un visu izrādi nelaidīs vaļā. Nošļukušās sporta biksēs, izstaipītā krekliņā, ar vēderiņu un ironisku smaidu par visu. Lēnām kustībām, virzoties pa istabu, ar pašpārliecinātību sejā Zigurds jūtas kā dievs. Tas ir pirmais iespaids par izrādi, bet visi notikumi vēl priekšā. Draudzene par godu 3 gadu jubilejai, kopš viņi dzīvo kopā, uzdāvina Zigurdam “gaiseni”.

Kamēr draudzene ir darbā, pie Zigurda ierodas santehniķis, lai salabotu vannasistabā trubas. Zigurds apjukumā notur santehniķi par zagli… Kā par laimi (vai varbūt nelaimi) Zigurdam kaimiņos dzīvo pārdrošs krievu tautības onkulis, kas sākumā rīkosies un tikai tad padomās.. Kaimiņš, būdams draudzīgs pēc dabas, gatavs Zigurdam palīdzēt ar šmuci, ko tas savārījis…

“Dienas varonis” personāžs

Izrādē izmanto lelles cilvēka augumā.

Kā stāsta režisors Ģirts Šolis: “Izrādes dramaturģiskais pamats veidojies no ironiskām atziņām, kas dzimušas masu medijos pārraidīto šovu, raidījumu un reklāmu iespaidā”.

Pats izrādes sižets atgādina trilleri, šausmu filmu ar komiskiem elementiem. Situācijas ir tik absurdas un šokējošas vienlaikus, ka gribas smieties pilnā kaklā, bet tajā pašā laikā tik ļoti žēl Zigurda un smieties par viņu nekādi negribas. Vispār pēdējā laikā esmu kļuvusi imūna pret līdzjušanu. Par daudz redzēts un gandrīz nekas vairs tā neaizķer, bet Zigurda vienkāršums un izmisums mani sagrāba. (Ja es būtu vecāka un vīrietis, ļoti iespējams, ka es būtu Zigurds)

Jau tā samudžināto sižetu papildina lelles pieauguša cilvēka lielumā, kuras vada aktieri. Izstrādātas roku, kāju kustības, pozas un asprātīgi joki. Ja domā, ka tev lelles nepatīk, tad padomā divreiz, jo tas nebūs nekas tāds, ko iepriekš būsi redzējis. Izrādes otrajā daļā lelles ir vairākumā, kas sajauc dzīves īstenības attiecības. Vai Zigurds starp lellēm ir īstāks vai tieši neīstāks?

Lielāko daļu izrādes Zigurda un viņa draudzenes seju klāj maskas, kuras aizklāj acis un noslēpj emocijas. Atkal rodas jautājums, kad viņi ir patiesi? Vai maskas ļauj atklāties vai tieši otrādi – ļauj paslēpties? Visi šie jautājumi jaucas pa galvu, jo kādu vienu atbildi izrāde nesniedz. Tā liek domāt.

Lai pavisam izjauktu tradicionālas izrādes konstrukciju, pa vidu ainām ir reklāmas. Jā, pavisam reālas reklāmas, kur, jautrai mūzikai skanot fonā, aktieri parodē dažādas TV ekrānos redzētas reklāmas. Piemēram, par garšīgu zirga gaļu, kur uzsvērts, ka zirdziņiem nekādi nesāp. Skatītāji zviedz pilnā kaklā, paši atgādinot zirgus.

Pēc izrādes raibā emociju kokteiļa negribas atslābt. Gribas lēkt dzīvē, tāpat kā Zigurdam. Un nav svarīgi, cik vecs ir teātra skatītājs, jo visi ikdienā saskaramies ar sociālajiem medijiem un sabiedrībā valdošajiem stereotipiem.

Iesaku izrādi redzēt! Lielisks vakars ar skaļiem, nevaldāmiem smiekliem un pārdomām par melošanu sev un citiem.

Foto:Inga Plūme

Padod šo rakstu tālāk! Facebooktwittergoogle_plustumblrmailby feather

, , , , ,

2 Comments

  1. […] “Lielisks vakars ar skaļiem, nevaldāmiem smiekliem un pārdomām par melošanu sev un citiem.” Ilva Lorence raksta savā blogā […]

    Komentēt

Add Comment Register



Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *