Manas atsauksmes par izrādi “Droši kā tankā”

Dailes teātris

“Droši kā tankā” publicitātes foto

Spēcīgākie ieroči ar acīm nav saskatāmi.

22. marta vēsā pavasara vakarā Dailes teātrī pirmizrādi piedzīvoja Mihaila Gruzdova režisētā traģikomēdija “Droši kā tankā”. Dramaturģe Lelde Stumbre radījusi stāstu, kurā savijas dažādu tautību cilvēku likteņi Otrā pasaules kara beigās. Izrādē piedalās aktieri: Elīna Dzleme, Intars Rešetins, Gints Grāvelis, Artūrs Dīcis, Mārtiņš Počs, Inita Dzelme.

Mazās zāles skatuve pārtapusi par lielu tanku, kura viena siena ir izgāzta, tā paverot skatu skatītājiem uz tanka iekšieni. Tankā slēpjas latvietis, krievs, baltkrieviete, tadžiks un iemaldījies čehs. Cilvēki spiesti kādu laiku pavadīt kopā tankā, un saspiestībā ātri vien parādās katra mentalitāte un dzīves uzskati. Ārpus tanka atrasties ir bīstami, bet vai iekšpusē ir drošāk?

Izrāde atklāj dažādus cilvēkus un viņu skatījumu uz karu. Artūra Dīča krievs Vasīlijs ar lepnumu stājies padomju armijā, lai cīnītos pret vāciešiem. Skrējis pretī ienaidniekiem, daudz nedomādams par  savas dzīvības vērtību, jo uzskata, ka viņa valsts un komunistiskā iekārta ir labākā pasaulē. Vasīlijs nav diez cik gudrs, bet savu spēku viņš pierāda ar dūri un lērumu lamuvārdu. Nedod dievs, pateiksi ko nelabu! Ginta Grāveļa tadžiks Rašīds ir mierīgs pēc dabas un noteikti pats nebūtu devies karot. Viņš visu laiku lūdzas un pielūdz Allāhu, kas uzjautrina skatītājus un ļoti sadusmo Vasīliju. Rašīds nesaprot jokus un izteicienus, tāpēc viņam kā muļķītim jāpaskaidro, piemēram, ko nozīmē – padomju armija stāv aiz mūsu mugurām (jo neviens tajā mirklī viņam aiz muguras taču nestāv).

Intara Rešetina varonis ir latvietis vārdā Andris. Viņš ir kluss, dzīvo savā nodabā un raksta dzeju, ko Vasīlijs notur par šifrētu kodu. Kāpēc Andris iestājies padomju armijā nevis vāciešu? Ko viņam nozīmē cīnīties Sarkanās armijas pusē? Kā saglabāt sevi ekstremālos apstākļos? Aktieris Intars Rešetins labi atbild uz visiem šiem jautājumiem ar dažiem acu skatiem, kuros ietvertas visas tās ciešanas. Lielākais pārsteigums izrādē bija aktrise Elīna Dzelme, kas spēlēja Sarkanās armijas seržanti Aleksandru. Spēcīga sieviete kā vadītāja, savaldīga un gudra. Aizraujoši vērot kā viņa valda pār vīriešiem, kuri pat nenojauš, ka cauri karam tos izvadījusi Sieviete. Jau no pirmajiem mirkļiem no aktrises nāk spēcīgas personības enerģija, kas pilnīgi aizrauj, un brīžos, kad viņas varone sabrūk, nejust līdzi nav iespējams.

teātris

Intars Rešetins un Elīna Dzelme

Aktiermeistarība savienojumā ar interesanto skatuves iekārtojumu un gaismu spēlēm padara stundu un divdesmit minūšu garo izrādi par piedzīvojumu laikā un telpā. Aktieri labi iejutušies lomās, it īpaši ar savu spēli iepriecina Artūrs Dīcis un Gints Grāvelis. Skatītāji viegli ķiķina vai pilnā kaklā smejas par jokiem, kuri varbūt ikdienā liktu tikai pasmaidīt, bet šajās situācijās ir pilnīgi absurdi un komiski.  Tā kā bieži ieroču stobri tiek pavērsti pret skatītājiem, tad arī es jutos iesaistīta, un katru reizi šāviena trokšņi liek sirdij sisties ātrāk.

Karš vēl ilgi nebūs beidzies. Tā saka Andris izrādes beigās un skatītāju sejas pēkšņi kļūst nopietnas. Gandrīz katrs savā veidā ir saskāries ar kara sekām. Un tagad, kad par kara iespējamību ziņās runā katru dienu, izrāde iegūst papildus nozīmi. No vienas puses – pēc izrādes esmu no sirds izsmējusies, kas bieži negadās, izrādei uz to laiku izdevās novērst domas no ikdienas problēmām, tajā pašā laikā tā pievērsa manu uzmanību kam lielākam, svarīgākam, ļaujot saprast, cik nebūtiskas ir manas problēmas.

Iesaku visiem redzēt šo izrādi!

Foto: Kaspars Kviesis

Padod šo rakstu tālāk! Facebooktwittergoogle_plustumblrmailby feather

, , , , ,