Manas atsauksmes par izrādi “Kukulis”

Pannas teātris

Skats no izrādes Kukulis

15. oktobra vakars man aizritēja ar dalītām jūtām. Biju mājās – Jūrmalā uz izrāžu apvienības Pannas teātris iestudējumu “Kukulis”. Ko es gaidīju no šī vakara, ko es redzēju izrādē un kādas atziņas ieguvu, tālāk lasi rakstā.

Biju dzirdējusi ļoti labas atsauksmes par šo izrāžu apvienību, kas smīdina Latvijas tautu tuvu un tālu, laukos un pilsētās, ļaujot kaut uz mirkli paskatīties uz šo trako pasauli no malas, pasmīnēt un vienu vakaru atpūsties. Tautai pazīstami aktieri kā Ģirts Ķesteris, Zane Daudziņa, Aldis Siliņš, Maija Doveika, Ainars Ančevskis un citi rotā plakātus, kas salīmēti pa visu pilsētu. Kaut Pannas teātris Jūrmalā viesojas otro reizi, es ar to iepazinos tikai šoreiz.

Lai arī Rīga ar aktīvo teātru dzīvi no Jūrmalas ir tikai stundas braucienā ar vilcienu, naudas  un laika taupības dēļ daļa jūrmalnieku bieži netiek skatīt “lielo” teātri, un vienīgā vieta, kur viņi var skatīt Latvijā pazīstamākos aktierus ir seriāls “Ugunsgrēks” un tagad arī “Māja pie ezera”, kas ir gaužām pieticīgi. Tāpēc vēl jo vairāk gribas uzsvērt šīs izrādes nozīmīgumu. Uz izrādi bija atnākušas ģimenes ar bērniem, kuriem varbūt tā būs viņu pirmā izrāde.

Kāds tad ir tas īstais teātris? Kur slēpjas tā maģija, kas pievelk tos skatītāju tūkstošus? Laikam viens no priekšnoteikumiem ir tas, ka Pannas teātris tev sola dot jautru vakaru un labus jokus. Vēl tu varēsi savām acīm skatīt vairākas sezonas pielūgtos Ugunsgrēka aktierus un satikt savas kaimiņienes, kuras būs uzcirtušās, it kā brauktu pieņemšanā pie prezidenta. (Klusumu zālē pārtrauca divas kundzes man aiz muguras, priecīgi ķiķinot: “Paskat, Ķesteris!” Laikam jau viņu “mīlulis”.)

Kukulis

Maija Doveika un Ģirts Ķesteris

Bet kā ir ar jokiem un izrādes māksliniecisko veikumu? Izrāde sastāv no divām daļām, kur katrā ir daudzi muzikāli priekšnesumi, kas cenšas asprātīgi izstāstīt gadījumu, kur vairāku varoņu dzīves pagriežas ar kājām gaisā, kad tie nejauši sastopas. Kukuļdošana ir izrādes tēma. Ir noteikti jādod, lai kaut ko varētu dzīvē sasniegt. Caur dziesmām, kur katrā ir divas līdz trīs rindiņas, dejām ar zaļumballes soļiem un dažkārt samocītiem dialogiem izrādē izspēlē virkni ainu, kas, protams, beidzas ar ļoti laimīgām beigām.

Es saskaitīju- izrādes laikā iesmējos 4 reizes. Mani parasti ir viegli sasmīdināt, bet izrāde bija pārbāzta ar lētiem (zem jostasvietas), visur dzirdētiem jokiem, kas mulsināja. Žēl, ka jau izrādes sākumā sapratu, kā tas viss beigsies. Divas stundas vilkās un es gaidīju kādu pārsteigumu, kas liktu acīm iemirdzēties. Kur ir izrādes problēma? Kāpēc tā man likās tik vienmuļa? Bija taču cilvēki, kas smējās, bet neteiktu, ka tas bija vairākums.

Vairākas dienas domāju par to un atskārtu, ka esmu redzējusi šos pašus aktierus ļoti labās izrādēs, piemēram, Maijas Doveikas izcilais sniegums Nacionālā teātra izrādē “Antigone”, Ģirta Ķestera Kaligula u. c.. Vai režisors nav pielicis stingru roku vai arī izrāde ir domāta tāda “šlāgera tipa”? Šie jautājumi man neiziet no galvas, jo tas, ko es redzēju, mani apstulbināja. Aktierspēle pat nebija slikta, vienkārši kopumā šķita, ka izrāde tiek atstrādāta. Atnāca, nospēlēja, nodziedāja, pasmaidīja un paklanījās, šķiet, nesaprotot, kāpēc to dara. Un arī es beigās nesapratu, kāpēc esmu šeit atnākusi. Gribēju taču smieties, atslābt pēc grūtās darba nedēļas, bet visu izrādes laiku ķidāju un meklēju to atslēgu – kāpēc uz mani tas viss nedarbojas, kāpēc sēžu sagumusi krēslā, neapmierināta ar dzīvi.

Foto: Juris Presņikovs
Padod šo rakstu tālāk! Facebooktwittergoogle_plustumblrmailby feather

, , , ,

2 Comments

  1. Ja interesē, varu nosūtīt salīdzināšanai vienu citu lugu par kukuļošanas tēmu – “Ieeja uz izrādi tikai pret kukuli”. Tā tapusi agrāk, bet izrādīta šur tur ne profesionālu aktieru, ts.k. jauniešu teātros

  2. Paldies par atsauksmi. Bija doma uz šo izrādi doties, bet palasot tavas atsauksmes, vēlme nedaudz apsīka. Tik labi aktieri manuprāt varētu parādīt daudz labāku sniegumu, nevis tikai “jēlus” jokus.

Komentāri ir slēgti.