Manas atsauksmes par izrādi “Pasaka par Gardeguni”

Vilhelma Haufa pasakas Ilustrācija

Pasaka par Gardeguni

ĢIT izrāde „Pasaka par Gardeguni” arī piemērota mazākajiem skatītājiem, kas vēl nav iepazinuši teātri. Pirmizrāde notika 2012. gada 14. janvārī. Pasakas „Punduris Gardegunis” autors ir Vilhelms Haufs, izrādes režisors ir Andrejs Jarovojs un bērniem pasaku stāsta aktrise Maija Doveika.

Tieši mazliet baisā noskaņa arī esot bijis pamudinājums iestudējumam izraudzīties Vilhelma Haufa literāro darbu “Punduris Gardegunis”, jo mūsdienu pasakas pārsvarā rādot diezgan laimīgas ainas – skaidroja A. Jarovojs.[1]

Pasaka vēsta par zēnu, kuru burve pārvērta par neglītu, kuprainu un tuklu radību. Zēns tika ieslodzīts pilī, bet, kad gribēja atgriezties mājās, vecāki viņu vairs nepazina. Nelaimīgais zēns dzīvoja viens, līdz uzzināja, ka karalim vajag pavāru. Tā caur karaļa pili, viņa zosi un lielu veiksmi viņš atkal pārvērtās vecajā izskatā un laimīgs atgriezās ģimenē.

Foto no izrādes "Pasaka par Gardeguni"

Maija Doveika

Aktrise stāsta pasaku un pa to laiku gatavo ābolu pīrāgu: mizo, griež ābolus, taisa mīklu, kārto formā, bet visas darbības ir pakļautas tam, ko viņa stāsta. Ja ir kāda svarīga vieta pasakā, viņa apstājas, skatās uz publiku, uzdod kādu jautājumu un tikai tad turpina savu darbu. Aktrise maina balss tembru un intonācijas, kā arī dažkārt tiek izmantots mikrofons, lai uzsvērtu kāda notikuma noskaņu, tāpēc stāstījums liekas dzīvs un piesaista bērnu uzmanību. Aktrises stāstu papildina Arvīda Augšupa skaņu uzburtā pasaule, kas stāstu vērš brīnumainu un ikdienišķas darbības iegūst neparastu nokrāsu. Bērniem ir grūti nosēdēt tik ilgi mierā, viņi nekādi netiek iesaistīti izrādē, tāpēc dažbrīd zūd interese un sākas dīdīšanās krēslos.

Izrādē tiek uzsvērts uz cilvēka vērtību izmaiņām pusaudža gados. Jautāts, ko ar iestudējumu vēlējies pavēstīt, režisors atbild: “Stāsts pamatā ir par mazu puiku, kurš kļūst pieaudzis, uzņemoties atbildību par domām un darbiem. Man liekas, 
ka mūsdienās cilvēki bieži vien izvairās uzņemties atbildību par savu personīgo rīcību, kas savukārt pēc tam izraisa lielākas, visai sabiedrībai kopīgas problēmas.”[2] Galvenais varonis no skaista, maza puisēna tiek pārvērsts par neglītu, kuprainu radījumu ar līku, garu degunu. Pārbaudījumi, kam puisēns iziet cauri, dara to spēcīgāku un pašpārliecinātāku. Viņš saprot, ka dzīvē izskats neko vēl neko nedod, un ir svarīgi padomāt, pirms kādam ko saki, jo tas var atnākt atpakaļ jau pret tevi.

Teātra mājas lapā norādīts, ka izrāde piemērota visiem, kam patīk klausīties, lasīt un stāstīt pasakas, bet izmantotie izteiksmes līdzekļi tomēr liecina, ka izrāde paredzēta maziem bērniem.

Foto: Anna Vilnīte

[1, 2] Krauze, M. Izrāde, kas rosina iztēloties, publicēts 19.01.2012., [Skatīts: 25.05.2014] Pieejams: http://www.la.lv/izrade-kas-rosina-izteloties-2/

Padod šo rakstu tālāk! Facebooktwittergoogle_plustumblrmailby feather

, , , ,

Add Comment Register



Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *