Manas atsauksmes par izrādi “Savā vietā”

Foto no izrādes “Savā vietā”

Dmitrijs Petrenko, Dana Čerņecova un Kaspars Zāle

28. maijā savu pirmizrādi piedzīvoja Georgija Surkova un Valērijas Surkovas kopdarbs „Savā vietā”. Sezonas beigās šī izrāde tika nospēlēta vien trīs reizes, tāpēc ar nepacietību gaidīju septembri, lai beidzot varētu skatīt to vaigā. Un varu teikt, ka bija vērts gaidīt! Spilgta izrāde, labs humors, intīma noskaņa un pārdomu rosināšana. Tas būtu tas, ko rakstītu twiterī, bet tā kā šeit nav twiteris, tad ar prieku izpaudīšos garāk.

Dirty Deal Teatro mani jau ir pieradinājis pie jaukās atmosfēras pirms izrādes. Gribot negribot, es jūtos ļoti labi un izrādes sākšanās ir kā lieli svētki. To minu, jo vairākos lielajos valsts teātros atmosfēra ir vēsa, kas daļēji arī mani noskaņo VĒSI izrādei. DDT skatuves telpa bija piebārstīta priežu čiekuriem, kuru smarža radīja sajūtu, ka esmu mežā. Daži koka celmi un podiņos iestādītas priedītes, ko ik pa laikam izrādes gaitā kāds no aktieriem aplaistīja, apčubināja.

„Savā vietā” stāsta par 7 dažādu reālu cilvēku pieredzi. Kāds ir pametis Latviju labāka darba meklējumos, kāds ir atgriezies, kāds te dzīvo visu mūžu, bet nejūtas kā mājās, bet vēl kāds atceļojis no otras pasaules malas uz palikšanu Latvijā, jo te jūtas labi. Trīs aktieri: Dmitrijs Petrenko, Dana Čerņecova un Kaspars Zāle, stāsta atgadījumus cits citu pārtraucot, iestarpinot un papildinot, tādā veidā radot vienu kopīgu bildi par situāciju un neizceļot īpaši kādu no stāstiem. Bija dažas lietas, kas palīdzēja labāk uztvert izrādi. Pirmkārt, aktieri runā „es” formā, kas ļauj labāk iejusties viņu ādā. Otrkārt, izrādes laikā aktieri veic salīdzinoši maz fizisku darbību. Parasti teātris asociējas ar darbību atdarināšanu, tad šeit pavisam noteikti galveno lomu ieņem pateiktais vārds nevis darbība. Treškārt, katram varonim ir savs dzīves skatījums, kuru tas neuzspiež pārējiem. Tādā veidā rodas sajūta, ka esmu nonākusi dzīvas diskusijas vidū (kurā arī pati tik ļoti gribu iesaistīties). Ceturtkārt, izrādē parādās vairāku tautību pārstāvji, kas padara stāstu plašāku – ne tikai par nabaga latviešiem, kam iet slikti, bet par cilvēkiem kopumā, kas meklē savu vietu dzīvē.

 “Savā vietā” monologs

Kaspars Zāle

Pa vidu 7 varoņu stāstiem tika lasīta Kārļa Skalbes pasaka par milzi, kurš arī devies meklēt laimi citur. Sākumā gan grūti bija pārslēgties no pasakas uz reālu cilvēku stāstiem, jo nekādas robežšķirtnes nebija. Bet laikam tur arī slēpjas izrādes veiksmes atslēga – daudz stāstu, kuriozu notikumu, vēl pasaka, kas kopā veido lielu domu kamolu, kas aicina pašu skatītāju domāt, nevis ērti sēdēt malā un prātot par vakariņu gatavošanu. Izrāde nav kā pūkaina vakara pasaciņa par laimīgo zemi Latviju, ir arī kritika un skarbi vārdi, kas ļauj pavērot no malas, kuras ir tās lietas, kas ietekmē cilvēku, lai viņš justos zemē kā mājās.

Skaļākos smieklus izpelnījās Dmitrija Petrenko attēlotais francūzis, kas jau ilgu laiku dzīvo Latvijā un dievojas par mūsu ēdieniem. Kā viņš teiktu: „Latvija ir kulināra paradīze!” Kā arī Kaspara Zāles vistiņu deja izraisīja skaļu smieklu šalti pēc nomācošā stāsta par darbu vistu fermā Skotijā.

Gandrīz katrs latvietis ir saskāries ar to, ka viņa tuvinieki pamet Latviju, tāpēc nav nozīmes skatītāja vecumam vai pieredzei. Katrs šo izrādi izjutīs mazliet savādāk.

Bildes ņemtas no Dirty Deal Teatro mājaslapas.

Padod šo rakstu tālāk! Facebooktwittergoogle_plustumblrmailby feather

, , , , ,

Add Comment Register



Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *