Manas atsauksmes par izrādi “Sprīdītis”

Foto no izrādes “Sprīdītis”

Sprīdītis- Rolands Beķeris

Liepājas teātra  muzikālās izrādes „Sprīdītis”, kas pirmizrādi piedzīvoja 2013. gada 11. oktobrī, mērķauditorija ir plašāka par viena vecumposma robežām. Izrādes režisors ir Valdis Lūriņš, dziesmu tekstu autors – Jānis Peters, komponists – Valdis Zilveris, un tā veidota pēc Annas Brigaderes lugas „Sprīdītis” motīviem.

Izrāde ir kā spožu triku virkne, kas ne tikai izklaidē, bet arī liek domāt par mūsdienu jaunatni, kas tāpat kā Sprīdītis dodas savu laimi meklēt citā zemē. Izrāde sākas ar Sprīdīša uznākšanu uz skatuves un sasveicināšanos ar publiku, viņš iepazīstina ar sevi un citiem varoņiem. Katru ainu pavada dziesma un deju priekšnesumi, kas kopumā padara izrādi aizraujošāku. Lugas galvenais varonis Sprīdītis, kuru izrādē tēlo Rolands Beķeris, nav vairs mazs bērns, viņš apzinās savas spējas, bet viņam nav izdevības, lai pierādītu sevi.

Liepājas teātra iestudējums Sprīdītis

Sprīdītis ķer maldugunis

Šī nav izrāde par neklausīšanu vecākiem, bet gan par sevis pilnveidošanu un sava ceļa atrašanu. Tieši pusaudža vecumā jaunietis izvēlas, ko vēlas no savas dzīves, un izrāde parāda šo ceļu. Zinot, cik grūti piesaistīt bērnu uzmanību uz ilgu laiku, izrādē viss notiek strauji: ainas mainās ātri, bez nekādiem pārtraukumiem, tiek aizpildīta visa skatuve ar deju priekšnesumiem un arī scenogrāfija ir pielāgota kustīgam ritmam. No skatuves griestiem līdz pat grīdai karājas bieza auduma strēmeles kā žalūzijas, kas tiek pielāgotas katrai ainai. Aktieri šīs žalūzijas savij, krusto un veido dažādus rakstus, izmainot visu skatuves telpu. Šīs žalūzijas tiek izmantotas arī kā ekrāns, uz kura tiek projicēti attēli ar jūras viļņiem, mežu, mākoņiem u.c..

Izrādes varoņi no mītiskiem tēliem ir pārveidoti par mūsdienīgiem cilvēkiem, kur katram ir savas vajadzības, sava politika un savi līdzekļi. Piemēram, Vēja mātes četri dēli nav tēloti kā kādi abstrakti tēli, bet gan kā četri atšķirīgi jaunieši, kura rakstura īpašības izsaka viņa ārējās pazīmes: apaļīgums norāda uz slinkumu, ādas jaka norāda uz haotiskumu u. c.. Sprīdītis vairākas reizes uzrunā publiku, uzdodot kādu jautājumu par sev svarīgu tēmu, un publika ar prieku sarunājas ar viņu.

Aktieri runā mūsdienīgā valodā, atmetot Annas Brigaderes lugas seno valodu un pazudis arī pamācošais raksturs, kas pasaka, kas ir labi un kas – slikti. Skatītājs pats var lemt un spriest, jo neviens tēls nav viennozīmīgi labs vai slikts. Izrādē ir atsauces uz latviešu popkultūru, piemēram, Vēja mātes dēli kopā ar Sprīdīti izpilda dziedātāja Dona dziesmu „Ja es būtu vējš” un velns ainā, kur Sprīdītis viņam ar burvju svilpītes palīdzību liek dejot, dzied dziesmas ”Velns lai parauj tādu dzīvi” fragmentu.

Šī izrāde ir pilna ar daudziem kultūras un sadzīves elementiem, kas kopā veido tagadējo latvieti: neticīgu, nepakļāvīgu, nepacietīgu un nogurušu cīnīties. Tieši šīs atsauces varētu būt tās, kas piesaista gan mazus bērnus, gan pusaudžus skatīties šo izrādi. Teātris uzrunā visus, neatkarīgi no tava vecuma un pieredzes, jo jebkurš skatītājs tiek uzskatīts par līdzvērtīgu, domājošu cilvēku.

Foto: Ziedonis Safronovs

Padod šo rakstu tālāk! Facebooktwittergoogle_plustumblrmailby feather

, , , ,

Add Comment Register



Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *