JRT izrāde “Tēvs” jeb Bērns nav suns, neklausīs katram tavam vārdam!

img_3115_w

Pirms kādas nedēļas biju uz Māras Ķimeles iestudēto “Tēvu”.

Kāpēc rakstu tagad?  jo tēma manī sasāpējusies vēl vairāk kā iepriekš.

Pašā sākumā jau pārsteidz telpas izkārtojums. Nav skatuves paaugstinājumu, skatītāju pirmā rinda ir vienā līmenī ar spēles laukumu. Pirmās rindas skatītāju pēdas atradās uz tā paša paklājiņa, pa kuru staigāja aktieri. Bet skatītāji sasēdināti uz podestiem, kas ļauj lieliski pārredzēt visu telpu. Mēs esam iekšā istabā, kurā visi varoņi dzīvo. Telpa ir iekārtota tā, ka mēs redzam visu: gan verandu, kur sēd nelaimīgā ķēkša, kas ir ar lielu punci un plēš lupatiņu, no kuras vēlāk tamborēs sedziņu, gan tēvu, kas sēd pie viesistabas galda, gan māti, kas paslēpusies virtuvē un noklausās citu sarunas. Telpas nav atdalītas ar sienām. Tas rada to plašuma un kopības sajūtu. Soļus, vārdus, klusus šņukstus dzird visā mājā. Tie atbalsojās mūsu domās. Izrāde bija ļoti emocionāla, tāpēc tik svarīgi bija uzsvērt, kāda ir telpa.

Par aktieriem. Gundars Āboliņš bija savā elementā- tātad lielisks. Racionāls, izglītots cilvēks, kura domāšana mainās, kad runas vijas ap meitu un tās audzināšanu. Īsts Tēvs, kurš gatavs darīt visu, lai tikai bērnam būtu labi.

Sandra Zvīgule– sieviete, kas vienmēr spējusi raudāt tad, kad tas dod kādu labumu viņai. Izcila aktrise šādai lomai. Hitraja sieviete, stipra personība, mātes loma viņai nav svarīga.

Spilgta bija Jana Čivžele. Sprigans skuķis. Kā tauriņš viņa plivinājās pa māju, radot to gaišumu un prieku.

Liena Šmukste. Viņa mani visvairāk aizkustināja. Visas izrādes laikā viņa pateica labi, ja dažus vārdus, bet viņas sejas izteiksme izteica visu: sāpes, bēdas, bezcerību un paļāvību. Lēnā gaitā viņa slāja pāri skatuvei vai sēdēja sakņupusi verandā uz soliņa. Viss viņas stāvs izstaroja tādu gaisotni, ka izrāde noteikti nebeigsies labi.

Kas ģimenē ir tēvs? Kāda ir viņa loma?

Mūsdienās uzskati noteikti ir mainījušies: tēvs pelna naudu, bet sieva audzina bērnus, kopj māju un vēl strādā uz pusslodzi, ja veselība vēl atļauj. Māte māca bērniem tikumus, kā arī praktiskus darbus, lai tēvs vēlāk varētu tikai pateikt, ka māte Tā slikti izaudzinājusi. Tagad šī tēma ir vēl aktuālāka, jo vecāki strādā vēl daudz vairāk, lai nomaksātu visus tos kredītus, kas paņemti treknajos gados. Un bērni. Kur paliek bērni? Vēlāk nevarēs atgūt visu pazaudēto!

Ja izrādē tiek risināts jautājums, kuram ir tiesības uz meitas audzināšanu, kaut tajā laikā visa vara bija vīrietim, tad tagad jau tas ir tā kā likums, ka māte audzinās, bet tēvs tikai ik pa laikam uzkliegs vai paņems siksnu rokās, lai parādītu, ka ir spēcīga autoritāte (kaut arī tas parāda tikai viņa nespējīgumu un vājumu).

Izrāde bija lielisks atgādinājums, ka ir jāuzņemas atbildība, par tiem, kurus esam  pieradinājuši.

Izrādes mīnusi: 1)cigāru dūmi ļoti kodās acīs un bija grūti paelpot, jo telpa bija maza; 2)sēžot kreisajā skatītāju malā būtu jāuzmanās, lai kāda no lampas mestajām lauskām neielido tieši sejā!!!

Bet kopumā izrādei dodu 9 balles no 10

Image

Padod šo rakstu tālāk! Facebooktwittergoogle_plustumblrmailby feather

, , , , , , , , , , , , , ,

Add Comment Register



Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *