JRT izrāde “Vigīlija. Sapnis par nomodu” jeb Es negribu padzīvot, es gribu dzīvot

vigilija_jrt

Pavēsi. Koka apdare man tik mīļa, tā teātra vecā smarža. Spoguļi.

Ļauns, daudz cietis. Maz mīlējis. Netic vairs pasaulei, netic cilvēkiem. Netic arī sev.

Izmisis, nezina, ko vairs gaidīt no pasaules. Vairs negaida.

Izrāde ir beigusies. Sāk jau iedegties gaismas, bet es sēžu un šņukstu. Tik daudz domu prātā- es gribu dzīvot, mīlēt.. un kas būs pēc tam? kas paliks pēc manis? un kāda vispār jēga dzīvot? Kāpēc tik ļoti esam ierāvušies sevī- apkārt ir daudz dvēseļu, kam mēs varam palīdzēt- ar vienu nieku padarīt dienu priecīgāku.

Tātad. Aizmaldījos.

Jaunais Rīgas teātris. Izrāde “Vigīlija. sapnis par nomodu”. spilgti, emocionāli. Tikai 2 aktieri uz mazas sameistarotas skatuvītes. Niecīgais un ikdienišķais skatuves iekārtojums, kas veidots pēc parasta pensionāra dzīvokļa parauga rada lielu realitātes sajūtu: katrs taču ir gājis ciemos pie savas vecāmātes, omītes un sajutis to īpašo, mierīgo auru un harmoniju. Es vairs neesmu skatītājs, es esmu 3. dzīvokļa iemītnieks. Un tikai 2 aktieri. Gudrā grāmatā lasīju, ka labs aktieris tā reāli var pievērst sev 6-8 skatītāju uzmanību, tad jājautā- kas darās Dailes teātra lielajā zālē un Nacionālā teātra lielajā zālē?? Cik tad aktieriem ir jābūt uz skatuves, lai pievērstu visu skatītāju uzmanību izrādei? Tad šeit varu tikai uzslavēt Ģirtu Krūmiņu un Lidiju Pupuri, kas lauž visus tās gudrās grāmatas likumus: zālē sēdēja vairāk kā 50 skatītāji un neticu, ka kādam ienāca prātā domas par to, ko viņš ēdīs vakariņās vai, paskaties, kādas viņai kurpes!

Turpināt lasīt →

Latvieši + mīlestība = ? JRT izrāde “Latviešu mīlestība”

4f0c5bd7d3a70

Jaunajā Rīgas teātrī jau vairākus gadus rāda izrādi “Latviešu mīlestība”.

Kas tad ir tas, kas skatītājus pievilina nākt uz šo izrādi? Atbilde ir ļoti vienkārša: katrs tad vēlas uzzināt, kāds tad ir tas tipiskais, vidēji svērtais latvietis, kā viņš izskatās, ko viņš ēd un visbeidzot- kā tad mīl?

Bet tādās kategorijās izrādi ielikt nevar.

Nekas nav viennozīmīgs. Katrs cilvēks ir individuāls radījums. Katram ir savas sāpes, savas patiesības, pēc kurām tas dzīvo.

Bet mēs visi gribam mīlēt un tikt mīlēti! Tas tad arī ir tas, kas vieno visus stāstu varoņus: tramīgi, kautrīgi, klusi vai tieši otrādi skaļi, pārgalvīgi un traki, bet visi ir gatavi ziedot savu iepriekšējo dzīvi, lai tikai varētu izjust to laimi- Mīlestību!

Jauniešu un sirmgalvju lomās iejūtas JRT spēcīgākie aktieri: Guna Zariņa, Baiba Broka, Vilis Daudziņš, Ģirts Krūmiņš, Kaspars Znotiņš. Kā aktieri tā pārējā komanda, kurā ietilpst māksliniece Monika Pormale, komponists Jēkabs Nīmanis un režisors Alvis Hermanis, ir padarījuši lielu darbu, lai šī izrāde nonāktu līdz skatuvei. Aktieri izrādes tekstu radīja kopīgi strādājot un vācot materiālus, tas ir t.s. kolektīvās radīšanas princips. Viņu avots bija iepazīšanās sludinājumi avīzēs un patiesi cilvēku dzīves stāsti, kas transformētā veidā arī tiek attēloti uz skatuves. Aktieri etīžu veidā izspēlēja dažādas situācijas, līdz nonāca pie 13 stāstiem. Tieši tāpēc aktieriem ir vieglāk iemiesoties tēlos un ir skaidrāks mērķis, ko tie grib parādīt ar savu tēlojumu, jo tie piedalījās izrādes veidošanā no paša sākuma.

Turpināt lasīt →

JRT izrāde “Pirmie aplausi” jeb Pamodini mani, kad skanēs pirmie aplausi

fdeinats_11_02_2013_417-w

Laikā, kad visi steidzas, tehnoloģijas attīstās ātrāk par cilvēka intelektu un cilvēks strādā četros darbos, lai spētu pabarot savu ģimeni, Jaunais Rīgas teātris atgriežas pie mūsu pirmsākumiem, mūsu senčiem. 2013. gada 13. februārī JRT tika piedzīvota „Pirmo aplausu” pirmizrāde. Izrāde aizved mūs atpakaļ laikā, kad latvieši vēl nebija kristīti un ticēja savam Pērkonam, Mārai un Laimai.

Ierosme izrādei radās no dažiem teikumiem, kas minēti Indriķa hronikā. Hronika vēsta, ka 1205.g. Rīgā notika izrāde par praviešiem, lai pagāni no redzētā mācītos kristīgās ticības sākumus. Tā ir pirmā izrāde, kas minēta jebkuros rakstos, tāpēc izceļas ar tādu nozīmīgumu. Režisors Gatis Šmits kopā ar aktieriem (Baiba Broka, Guna Zariņa, Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Ģirts Krūmiņš, Vilis Daudziņš) radīja šo darbu, sadarbojoties ar dažādiem speciālistiem: arheologiem, vēsturniekiem, valodniekiem, etnogrāfiem u.c. Aktieri veltīja daudz darba, lai uzrakstītu izrādes tekstu, jo tiek runāts vairākās valodās- viduslejas vācu, lībiešu, latīņu un senbaltu valodās, kurās ir sajaukušās vairākas valodas kopā.

Turpināt lasīt →