Nacionālā teātra izrāde “Truša alā” jeb Katrs pats savas alas racējs

138138985673

Esam rotaļu laukumā. Viss tukšs, Neskan bērnu čalas. Smilšu kūkas izjaucis vējš.

Tikai vecāku bēdīgas nopūtas ik pa laikam. Čuksti, šņuksti, kāda asara nopil zālē.

Un viss tikai tāpēc, ka vairs nav. Nav vairs pasaulē lielākā dāguma- sava bērna.

Izskatās, ka režisors Kārlis Krūmiņš gribējis paspēlēties, bet šoreiz nevis ar smilšu kūkām, bet ar cilvēku jūtām. 11.oktobra vakarā Nacionālajā teātrī pirmizrādi piedzīvoja izrāde “Truša alā”. Rotaļīgs spēles laukums košās krāsās ar daudzām atveramām atvilknēm un visādiem interesantiem plauktiņiem. Plastmasas trauki, krēsli, galdi, piederumi, bēŗnu mantiņas. Viss mākslīgs un nedabīgi mazs pieauguša cilvēka augumam. Rotaļu laukums, kur tagad bērna vietā spēlējas viņa vecāki, kuri vienkārši nevar atstāt to vietu.

Arī galvenie varoņi- košas personības, katra ar savu raksturu. Bekka ar savu dziļo klusēšanu un savaldību, kas beigās vainagojas ar iesišanu pa seju svešai sievietei lielveikalā. Izija – vienkārša, rupja jauna sieviete, kas gatava atņemt čali jebkurai meitenei, lai ko tas prasītu, turpretī beigās gādīga mamma, kas rūpējas par sava bērniņa veselību. Bekkas vīrs Hovijs, kas neprot izrādīt savas emocijas un meklē mierinājumu aktīvi nodarbojoties ar sportu un Bekkas māte Neita, kurai patīk nemitīgi runāt, runāt un vēlreiz runāt, lai tikai nebūtu jādomā… jādomā par aizsaulē aizgājušo 38 gadus veco dēlu narkomānu. Tāda ir šī četrotne, katram ir savas problēmas, savas sāpes, bet viņi neprot par tām runāt… Vēl pa vidu iespraucas jauneklis Džeisons, kurš notrieca mazo puisēnu, kas ir gatavs atzīt savu vainu, bet neviens jau nevēlas viņā klausīties, un tā viņam arī būs jādzīvo ar apziņu, ka tik agrā vecumā viņš ir kļuvis par slepkavu.

Deivida Lindseja – Ebaira lugas varoņi ir spoži, bet vai tādi bija Nacionālā teātra aktieri? Jā, un pat vēl vairāk! Viņi netēloja, viņi vienkārši tur bija un rādīja realitāti. Parasti cilvēki, parastas problēmas. vienkārši ģērbti, bet apakšā tik daudz samezglotu jūtu un ciešanu. Liene Gāliņa, Jānis Vimba, Madara Saldovere, Lāsma Kugrēna un Kaspars Dumburs izdara varenu darbu parādot visas tās skumjas, to melanholiju, iekšējās drāmas aiz mierīgām sejām, savaldīgiem cilvēkiem. Ja viņi būtu mūsu kaimiņi, mēs noteikti nenojaustu to, ka viņi pārcietuši ko tik smagu, jo viņi cenšas to slēpt, arī no sevis…

Lai uzsvērtu nerealitātes sajūtu, režisors papildinājis izrādi ar video demonstrējumiem uz ekrāniem, kas iemontēti virs izvelkamām gultām, kas attēlo īsus kadrus, kad ģimene vēl bija laimīgi kopā un vēlāk viesuļvētru. Šos kadrus it kā filmē mazais puisēns Denijs. Filmu kadri ir tie, kas atklāj varoņu īstās emocijas, kas ir paslēptas citur, kādā alā, no kuras tie nevar izkļūt. Uz ekrāna rāda vētru, bet varoņi klusē.

trusa_alaa

Nepārtraukti varoņi kaut ko ēd vai dzer. Visu laiku tiem kustās mute, lai nebūtu jārunā, jārunā vienam ar otru, jo ir pārāk smagi. Lai arī cik mēs nebūtu attīstītas būtnes, nav tik viegli ņemt visu un izrunāt, visam vajag laiku, tāpēc varoņi izvēlas nerunāt. Absurdi jau liekas, cik tad var ēst, bet no otras puses paliek skumji. Viņi it kā cenšas apēst problēmas. Cilvēks seko instinktiem, lai kaut kā izdzīvotu.

Bet atkal.. ko instinkti mums liek  darīt pēc lieliem pārdzīvojumiem? Dzīvot tālāk.

Lai kas arī nenotiktu, vajag dzīvot tālāk. Un to lugas varoņi arī dara. Salipina savu dzīvi kopā no dažiem puzles gabaliņiem un pavada savas dienas tādā apātijā.. Cilvēka prāts tiek sačakarēts un viņš vairs nedzīvo pēc tiem pašiem principiem. Kaut kas iekšā salūzt un vairs nevar tikt salabots.

Režisors spēlējas ar mūsu emocijām. Asprātīgi joki mijas ar spriedzes pilniem klusuma mirkļiem un tu nezini vairs, ko just. Vienā brīdī tu smejies, bet nākošajā jau gribas nobirdināt asaru. Tāpēc pēc izrādes prātu nomoka daudzi jautājumi. No vienas puses esmu izsmējusies, no otras pilnīgi nomākta izeju no zāles. Kas notiek manā prātā? Vienas noteiktas nostājas man nav. Jūtos apjukusi un pilnīgi apmānīta. Esmu pati tagad iekritsi truša alā.. un nezinu, kā no tās izrāpties…

Padod šo rakstu tālāk! Facebooktwittergoogle_plustumblrmailby feather

, , , , , , , , , , , , , , , , , , ,

Add Comment Register



Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *