Latvieši + mīlestība = ? JRT izrāde “Latviešu mīlestība”

4f0c5bd7d3a70

Jaunajā Rīgas teātrī jau vairākus gadus rāda izrādi “Latviešu mīlestība”.

Kas tad ir tas, kas skatītājus pievilina nākt uz šo izrādi? Atbilde ir ļoti vienkārša: katrs tad vēlas uzzināt, kāds tad ir tas tipiskais, vidēji svērtais latvietis, kā viņš izskatās, ko viņš ēd un visbeidzot- kā tad mīl?

Bet tādās kategorijās izrādi ielikt nevar.

Nekas nav viennozīmīgs. Katrs cilvēks ir individuāls radījums. Katram ir savas sāpes, savas patiesības, pēc kurām tas dzīvo.

Bet mēs visi gribam mīlēt un tikt mīlēti! Tas tad arī ir tas, kas vieno visus stāstu varoņus: tramīgi, kautrīgi, klusi vai tieši otrādi skaļi, pārgalvīgi un traki, bet visi ir gatavi ziedot savu iepriekšējo dzīvi, lai tikai varētu izjust to laimi- Mīlestību!

Jauniešu un sirmgalvju lomās iejūtas JRT spēcīgākie aktieri: Guna Zariņa, Baiba Broka, Vilis Daudziņš, Ģirts Krūmiņš, Kaspars Znotiņš. Kā aktieri tā pārējā komanda, kurā ietilpst māksliniece Monika Pormale, komponists Jēkabs Nīmanis un režisors Alvis Hermanis, ir padarījuši lielu darbu, lai šī izrāde nonāktu līdz skatuvei. Aktieri izrādes tekstu radīja kopīgi strādājot un vācot materiālus, tas ir t.s. kolektīvās radīšanas princips. Viņu avots bija iepazīšanās sludinājumi avīzēs un patiesi cilvēku dzīves stāsti, kas transformētā veidā arī tiek attēloti uz skatuves. Aktieri etīžu veidā izspēlēja dažādas situācijas, līdz nonāca pie 13 stāstiem. Tieši tāpēc aktieriem ir vieglāk iemiesoties tēlos un ir skaidrāks mērķis, ko tie grib parādīt ar savu tēlojumu, jo tie piedalījās izrādes veidošanā no paša sākuma.

Izrādes laikā aktieri virtuozi pārtop no viena tēla citā. Mainās viņu kostīmi, parūkas, grims, pat auguma aprises. Aktieri maina stāju, gaitu un runas veidu- tiek izmantotas dažādas latviešu valodas izloksnes. Varoņi ironizē par sevi, daudz runā aplinkus, jo ir grūti paskatīties uz sevi no malas.

Izrādes laikā es skaļi smējos par neveiklajām situācijām, kur atklājās latvieša kautrīgums un raudāju, kur dzīves absurds bija novedis līdz izmisumam. Aktieri spēlēja groteskas stilā. Caur smieklīgo viņi centās atklāt to patieso, kas slēpjas dziļi sirdī katram no mums.

Lauki, ceriņu smarža, pilsēta, cilvēku burzma, pludmale, jūras šalkas, Dziesmu svētku estrāde un  dziesmas vara un spēks. To visu es sajutu uz savas ādas! Skudriņas skraidīja pa mani visu izrādes laiku. Nu gluži kā skudru pūznī sajutos! Aktieri radīja noskaņu, bet Monikas Pormales gleznotie zīmējumi skatuves dibenplānā ļāva pilnīgi iejusties radītajā situācijā.

Jēkaba Nīmaņa dziesmas izpilda aktieris Andris Keišs. Lēnas, monotonas dziesmas, kurās, piemēram, apdzied kādu meiteni Gunu. Dziesmas par mīlestību un tās spēcīgo ietekmi uz cilvēka ikdienu. Dziesmas tik izpildītas pārspīlētā veidā. No vienas puses reāli parādot latviešu kantrī mūziku un lauku balles, no otras puses ironizējot par izpildītājiem un dziesmu tekstiem. Keišs izgaudo dziesmas tā, ka nāk smiekli, kaut vārdi ir nopietni.

4 stundas paiet nemanot. Kā mazs bērns sēžu iekrampējies krēslā, jo negribas iet prom. Pārāk daudz emociju!

Tā arī nenoskaidroju to formulas atrisinājumu. Mīlestība katram ir iekšā. To nedrīkst pazaudēt, jo līdz ar to zudīs jēga visam!

Image

Padod šo rakstu tālāk! Facebooktwittergoogle_plustumblrmailby feather

, , , , , , , , , , , , ,

2 Comments

  1. Izrāde redzēta pirms vairākiem gadiem. Un kas visvairāk palicis atmiņā… Čību kolekcionārs un viņa izredzētā. Un aina ar B.Broku un viņas pļāpīgo “pielūdzēju” slimnīcā, visā epizodē viņa pasaka tika 1 teikumu… Bet spēcīgi.

    Komentēt

    1. Kad rakstīju kursa darbu par šo izrādi, padziļināti pievērsos šiem jautājumiem, ko minēji.
      Tieši tā teātris savij kopā komisko ar grotesko. 🙂

      Komentēt

Add Comment Register



Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *