Par teātri, kas neslēpjas, bet tieši otrādi- atkailinās. JRT izrāde “Dukši”, LLT “Pavasara atmoda”, Dailes t.”Eņģeļi Amerikā”

Duksi3_fDeinats

Pēdējā laikā bieži uz Latvijas teātru skatuvēm parādās tēmās, kas saistītas ar netradicionālu seksuālo orientāciju.

Homoseksuālisms pastāv, kopš pastāv cilvēce. Jau Senajā Grieķijā pastāvēja tāds attiecību modelis, kur savienojās divi viena dzimuma pārstāvji, parasti vīrietis pusmūža vai brieduma gados un jauneklis pusaudža gados. Viņu starpā pastāvēja gan emocionāla, gan arī seksuāla rakstura attiecības. Tas nebija nekas ārkārtējs. Grieķijas tā laika sabiedrība nešķīra seksuālo iekāri un uzvedību pēc dzimuma, bet gan pēc lomas seksuālajā aktā- aktīvā vai pasīvā. Aktīvā loma saistījās ar vīrišķību, augstāku sociālo statusu, briedumu, bet pasīvā ar sievišķību, zemāku sociālo statusu un jaunību.

Kristietība no jauna skāra homoseksuālisma tēmu. Bībeles senākie teksti uzrakstīti pirms 3 500 gadiem, bet Latvijā kristietība tika ieviesta tikai 13.gs. Jau kristietības aizsākumos pāvesti apzinājās, ka šādas attiecības valda un viņi tās nosodīja. Lielāku uzmanību viņi pievērsa attiecībām starp diviem vīriešiem, ignorējot faktu, ka šāda, kristietību graujoša aktivitāte, norisinās arī starp sievietēm. Laika gaitā, kristietībai izplatoties, attieksme pret homoseksuālismu kļuva arvien noraidošāka, tādā veidā pat cenšoties viņus izstumt no sabiedrības. Mūsdienās izpratne ir mazliet mainījusies un dažas baznīcas Bībeles tekstu ir interpretējušas tā, ka tas nav nekas nosodāms un amorāls, sludinot tālāk par Dievu, kas pieņem cilvēku tādu, kāds viņš ir.

Ja senā pagātnē homoseksuālismu vairāk skatīja caur reliģijas dogmām, tad, laikam ejot uz priekšu un sabiedrībai attīstoties, par to spriež gan  politikā, kultūrā un sabiedrībā, tas ietekmē visu pasauli. Geju praida gājieni, festivāli un eksperimenti visās mākslas jomās pierāda, ka šī tēma ir aktuāla un tiek vērtēta no jauna. Fakts ka tu esi gejs vai lesbiete tiek izkliegts visai pasaulei, tas vairs nav noslēpums. Bet attieksme pasaules valstīs ir ļoti atšķirīga. Amerikas štatos rīko gājienus un lielas parādes, tur pat slavenības atzīst, ka viņu orientācija nav tradicionāla, bet ir arī valstis, kur geju, lesbiešu attiecības vēl joprojām nosoda, pat aizliedz ar likumu kā, piemēram, Krievija un Ķīna. Liela ažiotāža sacelta par gaidāmajām Olimpiskajām spēlēm Sočos nākošajā gadā. Daudzas valstis ir pret Krievijas totalitāro un drastisko politiku, tai skaitā antigeju propogandas likumu. Arī Latvija aktīvi seko līdzi pasaules valstu viedokļiem par Krievijā notiekošo, bet pati savu viedokli skaidri nepauž. Tas varētu būt saistāms ar mūsu valsts smago pagātni, kas tagad liek vēl arvien baidīties no Krievijas.

Latvijā šī tēma teārī pēdējās sezonās aplūkota salīdzinoši bieži. Viena no vecākajām izrādēm, ko esmu redzējusi, kur skarta šī tēma ir JRT izrāde “Latviešu mīlestība”, kur atklāti tiek attēlota jaunu vīriešu satikšanās pludmalē. Abi ir iepazinušies caur iepazīšanās sludinājumu avīzē. Ir auksta ziemas pēcpusdiena un viņi, cieši saspiedušies kopā, sēž un pārrunā vienkāršas lietas, līdz viens gaisā sajūt nelabu smaku. Beigās izrādās, ka otram somā ir beigts kaķis, vārdā Robinsons, kurš iepriekšējā dienā nomiris. Stāsta nobeigumā abi nolemj iet kopā aprakt kaķi. Attiecības tēlotas ļoti brīvas, nav īpaša uzsvara uz viņu orientāciju. Manuprāt, režisors vēlējies parādīt, ka primārā nav seksuālā dziņa, bet gan garīgā, kas liek cilvēkam meklēt domubiedrus, jo tas vēlas būt saprasts. Aina tēlota groteskā stilā, tāpēc tā kļūst vieglāka, nav nekāda nosodījuma vai aizspriedumu.

fDeinats_3_12_2012_-240_

Ļoti drosmīgi pagājušajā sezona sevi pieteica Mārtiņa Eihes režisētā izrāde “Eņģeļi Amerikā” Dailes teātra mazajā zālē. Kā norādīts teātra mājaslapā, tad tās ir gejiskas fantāzijas par valstiskām tēmām. Izzudušas sabiedrības normas, ir tikai noteikto cilvēku vēlmes, kuras tie vēlas piepildīt, lai ko tas maksātu. Šajā izrādē labi tiek parādīts, cik grūti pašam ir pieņemt, ka esi savādāks. Ir grūti, tu baidies no apkārtējo nosodījuma un nezini, ko vairs iesākt, jo dzīve nevar  turpināties kā līdz šim. Pikantas ainas ar skūpstiem un maigiem glāstiem atklāj izrādes emocionālo slāni. Tā nav pasmiešānās par noteiktiem cilvēkiem. Tā ir pilnīga pieņemšana un atzīšana, ka tā pasaule ir iekārtota. Tikai izrādē tā ir maza, atsevišķa pasaule, kas ir pieņēmusi savus likumus, kuri lielajā pasaules telpā vēl nedarbojas. Skatītāju attieksme bija dažāda- cits kāri skatījās, kā tiks attēlotas geju attiecības, cits atkal ar riebumu vērās uz skatuvi. Un tā jau nav izrādes problēma, bet gan latviešu, kuri tik ilgi dzīvojuši Padomju Savienības sastāvā, tā pārņemot arī viņu principus. Pārāk dziļi iesakņojušies šie aizspriedumi mūsu zemapziņās.

Vēl drosmīgāk rīkojies Latvijas Leļļu teātris ar izrādi “Pavasara atmoda”, kas homoseksuālismu rāda bērniem. Lai gan izrādei ir vecuma ierobežojums- no 14 gadiem, vecāki ved līdzi arī jaunākus bērnus, kas varbūt nav īstā mērķauditorija. Izrādē atklāj jauniešu attiecības pusaudžu gados. Pubertātes iestāšanās, hormonu vētras, interese par seksualitāti. Visvairāk sabiedrībā tiek runāts par gejisma kultivēšanu, ko ierosina aina, kur divi zēni ir apkampušies, viens otru nobučo un saka, ka mīl viens otru. Manuprāt, šī aina tikai parāda, ka jūtas ir svarīgākās un nav svarīgi, ko domā citi. Tie ir jaunieši, viņi nedomā par sekām, viņi nav aizspriedumu pilni. Viņi ir brīvi kā putni, vēl neapzinoties, ka spārnus drīz tiem var apgriezt. Varbūt tieši tas ir īstais veids, kā mācīt mūsdienu jaunatnei izpratni par citām orientācijām- viegli, rotaļīgi un nepiespiesti, nepaužot savu viedokli, jo katram pašam ir jālemj, ko tas domā par homoseksuālismu.

duksi_jrt

Novembra sākumā teātri satricināja jauna JRT izrāde “Dukši”. Pirmkārt, jau interesants fakts, ka tā ir jauna latviešu oriģinālluga, ko uzrakstījusi Agnese Rutkēviča. Stāsts par diviem brāļiem, kas ilgu laiku nav redzējušies, bet mātes nāve tos atkal savedusi kopā. Vecas sāpes, pāridarījumi, aizspriedumi un nevēlēšanās pieņemt otru. Vecākais brālis ir gejs un dzīvo kopā ar jaunākā bāļa bijušo skolotāju. Brāļi ir atšķirīgi it visā- kas vienam labi veicas, tur otrs ir nulle, kas vienu aizrauj, otru garlaiko. Lai situāciju vēl vairāk uzkurinātu, pie brāļiem ierodas viņu mīļotie cilvēki. Tieši šie cilvēki no malas parāda, ka nevar vilkt tik stingras robežas starp orientācijām. Tas, ka tev patīk puiši, vēl nenozīmē, ka tu nevari pievilkt meitenes. Gejs nav nekāda diagnoze. Izrāde kā uz paplātes uzliek šo attiecību kamolu, kur nekas nav viennozīmīgs. Aktieri: Ģirts Krūmiņš un Andis Strods perfekti attēlo geju pāri, kam attiecības ir ierūsējušas. Gan žesti, gan kustības ir tik pieslīpētas, ka nevar nepamanīt tēlu atšķirību no tik iemīļotajiem, spēcīgajiem, visuvarošajiem vīriešiem. Arī apģērbs tikai paspilgtina viņu kolorītos tēlus- šaura piegriezuma apspīlētas bikses,  izsmalcināti apavi, koši krekli un žaketes. Tēli bija ļoti kopti- no matu galiņiem līdz papēžiem. No otras puses, par daudz manā galvā iesakņojusies pārliecība, ka geji ir ļoti kopti un valkā smalkākas drēbes, jo tas citkārt var izrādīties tikai labas gaumes paraugs, nevis zīme, ka puisim ar orientāciju kaut kas nav kārtībā. Arī tēlu iekšējā pasaule bija atklāta spožāk par citām, viņi nebaidījās runāt, kas nomāc viņu prātus, viņi nebaidījās runāt par jūtām, par mīlestību. Aktieri spēlēja tik dzīvi, ka radās iespaids, ka viņiem pašiem tuva šī orientācija. Tīri, jūtīgi un ļoti emocionāli viņi atklāja varoņu dvēseles nostūrus, kuri ļāva palūkoties uz homoseksuālismu citām acīm. Sabiedrībai ir jāmaina attieksme, jo no nosodīšanas nevienam labāk nekļūst. Vēl šī izrāde manī raisīja domas, ka es nemaz neapzinos, cik šādu cilvēku ir daudz un viņi ir man blakus. Pasaule ir plaša un viedokļu ir daudz. Un ir labi, ka režisori iestudē šādas izrādes, kas paver skatu uz citiem viedokļiem. Gatis Šmits kopā ar komandu radījis darbu, kas caur komisko un grotesko spēles stilu pasaka patiesību par mūsdienu sabiedrību. Un katrs pats vēlāk var domāt, kāds ir viņa viedoklis par šo tēmu, bet galvenais, nevajag būt tik aprobežotiem un pieņemt visu, ko pasaule dod, jo ne viss, ko tā dod, ir derīgs!

Padod šo rakstu tālāk! Facebooktwittergoogle_plustumblrmailby feather

, , , , , , , , , , , , , , , , ,

Add Comment Register



Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *