Manas atsauksmes par izrādi “Sight is the Sense that Dying People Tend to Lose First”

Ģertrūdes ielas teātris atsauksmes

aktieris Leons Leščinskis

Ģertrūdes ielas teātris šoreiz ķēries vērsim aiz ragiem, radot izrādi, kas ļoti atšķiras no ierastajām. Izrāde tapusi, pārtulkojot britu mākslinieka un rakstnieka Tima Etčelsa (Tim Etchelss) darbu ”Sight is the Sense that Dying People Tend to Lose First”. Izrādē piedalās viens aktieris – Leons Leščinskis. Izrādes režisors- Mārtiņš Eihe.

Iestudējuma teksts sastāv no lielākoties savā starpā nesaistītiem vārdiem, teikumiem, kas vieni paši neko daudz neizsaka, bet virknējumā parādās to nozīme un jēga. Liekas, aktieris runā pirmo, kas trāpās uz mēles, daudz nedomājot un nevienam nemelojot. Viņš runā par visu: dzīvniekiem, laika apstākļiem, cilvēka veselību, pasaules iekārtojumu utt. Apziņas plūsmas vēstījums klejo no viena temata pie cita, tā arī neatklājot kādu galveno problēmu, kas ļautu izlobīt kādu dziļāku domu.

Turpināt lasīt →

Gada izrādes 2014

Te būs mans teātra gada kopsavilkums.

Foto no izrādes "Dienas varonis"

Kristians Kareļins un Katrīna Albuže

Gada atklājums

  • Šogad bija tā iespēja tuvāk iepazīties ar Dirty Deal Teatro izrādēm. Lielākais atklājums man bija leļļu izmantojums. Lielas lelles cilvēka augumā vai dažādi sadzīves priekšmeti kļūst par galvenajiem izrādes varoņiem. Un par brīnumu, šie varoņi uzrunā vēl spēcīgāk un atraisa iztēli, kas jau bija iesnaudusies, skatoties daudz dramatisko teātru iestudējumus. Īpaši spilgti leļļu izmantojums vērojams izrādēs “Baltā grāmata” un “Dienas varonis”. Turpināt lasīt →

Manas atsauksmes par izrādi “Būt Šekspīram”

Foto no izrādes "Būt Šekspīram"

Andris Gross, Ivo Martinsons un Egija Silāre

Par Ditas Balčus teātri biju dzirdējusi jau iepriekš, īpaši jau festivāla “Patriarha rudens” ietvaros, bet diemžēl toreiz nesanāca noskatīties nevienu izrādi. Tā dažas dienas pirms decembra es devos uz mākslas un kultūras telpu “3 MĀSAS” Vecrīgā, kur iepazinos ar Ditas Balčus teātri iestudējumā “Būt Šekspīram”.

Zirgu ielas pirmā numura māja pārsteidz kā no ārpuses, tā no iekšpuses. Mājīga, ar varenām koka kāpnēm, kas uzved vairākus stāvus augstāk, kur arī notiek galvenais notikums. Samta apvilkti krēsli, samta aizkari. Gluži kā Šekspīra laikā. Telpas siltums apņem un pozitīvi noskaņo izrādei. Arī personāls ir atsaucīgs un atbildēja uz katru manu muļķīgo jautājumu. Zālē, kur notiek izrāde, izkārtotas vairākas koka krēslu rindas, bet tuvāk pie skatuves atrodas apaļi galdiņi, pie kuriem skatītāji var sēdēt un malkot kādu dzērienu. Pati telpa ir maza, un tas ir labs veids, kā skatītājam radīt sajūtu, ka viņš ir īpašs un izrāde ir vienreizējs pasākums, kas veidots tieši viņam.

Turpināt lasīt →