Manas atsauksmes par izrādi “Svinības” Dailes teātrī

Traģikomēdija, kurā negribas ne smieties, ne raudāt, bet iet prom

Režisors Aleksandrs Morfovs par savu trešo darbu Dailes teātrī izvēlējies Tomasa Vitenberga un Mogensa Rukova filmas “Festen” (“Svinības”) scenāriju, ko pats arī pielāgojis skatuves vajadzībām. Scenogrāfiju veidojis Mārtiņš Vilkārsis. Galvenajās lomās ir Artūrs Skrastiņš, Ģirts Ķesteris, Rēzija Kalniņa, Indra Briķe, Lauris Dzelzītis un Artis Robežnieks.

Izrādes skatītāji, manuprāt, sadalās divās daļās: tie, kas Vitenberga filmu redzējuši un nesaprot, kāpēc tādi smagi notikumi uz skatuves atrādīti tik absurdi komiski, un tie, kas filmu nav redzējuši un priecājas par košām dzīves ainiņām un sajūsmā klapē plaukstiņas. Tā īsti es nepiederu ne pie vienas no šīm grupām, jo pirms izrādes filmu nebiju redzējusi, bet izrāde man ļoti nepatika. Tā bija tā retā reize, kad tik ļoti gribējās iziet cēliena vidū. Kā tik gaumīgs scenogrāfs, labi aktieri, ievērojams režisors var kopā izveidot ko tik nebaudāmu? Liekas, šoreiz katrs strādājis atsevišķi mājās pēc savas saprašanas un beigās tas viss uzlikts uz skatuves, nedomājot, kādu vēstījumu kopumā tas dos skatītājiem.

Turpināt lasīt →

Kas noteikti Tev būtu jāredz teātrī?

Janaitis-

Izrāde “M.Butterfly” Dailes teātrī

Tālāk uzskaitīšu izrādes, kuras noteikti ir redzēšanas vērtas.

Steidz pēc biļetēm, jo vairākas izrādes ir izpārdotas pat 3 mēnešus uz priekšu.

Latvijas Nacionālajā teātrī:

  • Eirovīzija (Izrādē skatītāji iesaistās darbībā un viņu lēmumiem ir liela nozīme. Jautrība un smieklu pilns vakars garantēts. Vairāk lasi šeit.)
  • Ezeriņš (Mistika savienojumā ar absurdu un lielisku aktierspēli aizvedīs citā pasaulē.)
  • Raiņa sapņi (Sirreālistisks darbs, galvenajās lomās labākie aktieri- Lolita Cauka, Maija Doveika, G. Grasbergs un citi. Raiņa dzeja un domas parāda arī ģēnija vājās puses un trūkumus. Vairāk par izrādi lasi šeit.)
  • Antigone (Nopietns darbs savienojumā ar fantastisku aktierspēli un nenopietniem iespraudumiem starp ainām. Uzdzen pārdomas par dzīves jēgu.Izrāde ieguva Spēlmaņu nakts Grand Prix balvu kā labākā izrāde. Plašāk lasi šeit.)
  • Prāts(Ļoti smaga, bet patiesi labi nostrādāta izrāde. Daiga Kažociņa galvenajā lomā attēlo ar vēzi slimu sievieti. Vairāk arī nav jāzina. Par manu pārdzīvojumu izrādē lasi šeit.)

Dailes teātrī:

  • Ugunsgrēki (Smaga, neparedzama un aizraujoša izrāde par kara bezjēdzīgumu un cilvēku nežēlību. Manas pārdomas par izrādi skaties šeit.)
  • Equus (Emocionāli smaga izrāde par cilvēka tumšajām dzīlēm. Dainis Grūbe saņēma Spēlmaņu nakts balvu kā labākais aktieris par Alana Strenga lomu.)
  • Visas viņas grāmatas (Maiga, liriska un tajā pašā laikā dzīvniecisku spēku radīta saspēle starp aktieri Daini Grūbi un Esmeraldu Ermali. Par mīlestību bez robežām un karu, kas izjauc cilvēku dzīves.)
  • Frankenšteins (Muzikāla un spoža izrāde, kur atkal lieliski nospēlē aktieris Dainis Grūbe Radības lomu.)
  • M. Butterfly (Drāma par pagājušā gadsimta 80.gadiem notikumiem Ķīnā. Neklasisks mīlas stāsts ar skumjām beigām. Vairāk lasi manā rakstā.)

Jaunajā Rīgas teātrī:

  • Oblomovs (Gundars Āboliņš kopā ar Vili Daudziņu rada veselu pasauli, kas 4 stundu garumā liek aizmirst visu pārējo. Smiekli, ironija un viegla smeldze par viena cilvēka nedienām.)
  • Divpadsmit krēsli (Laba izrāde talantīgāko JRT aktieru izpildījumā. Smiekli un asaras garantētas. Plašāk lasi rakstā.)
  • Tumšās alejas (Dzīvnieciskas tieksmes un slāpes pēc sapratnes un mīlestības savienojas ar lielisku režiju Vladislava Nastavševa izpildījumā. Par atmosfēru izrādē un publikas reakciju lasi vairāk šeit.)
  • Cerību ezers (Ieguva Spēlmaņu nakts balvu kā labākā lielās formas izrāde. Liriskas dziesmas, skarbi lamuvārdi un komiskas ainas savijas kopā. Par stereotipiem krievu un latviešu starpā. Par aizvainojumu un vēlēšanos nošķirties no pārējiem. Par mākslinieka darbu.)
  • Ilgu tramvajs (Smeldzīga izrāde, kur Elita Kļaviņa un Andris Keišs ir savās labākajās lomās. Par cerībām uz labāku nākotni, meliem un māsu uzticību. Plašāk lasi manā rakstā.)

Foto autors: G. Janaitis

Manas atsauksmes par izrādi “Droši kā tankā”

Dailes teātris

“Droši kā tankā” publicitātes foto

Spēcīgākie ieroči ar acīm nav saskatāmi.

22. marta vēsā pavasara vakarā Dailes teātrī pirmizrādi piedzīvoja Mihaila Gruzdova režisētā traģikomēdija “Droši kā tankā”. Dramaturģe Lelde Stumbre radījusi stāstu, kurā savijas dažādu tautību cilvēku likteņi Otrā pasaules kara beigās. Izrādē piedalās aktieri: Elīna Dzleme, Intars Rešetins, Gints Grāvelis, Artūrs Dīcis, Mārtiņš Počs, Inita Dzelme.

Mazās zāles skatuve pārtapusi par lielu tanku, kura viena siena ir izgāzta, tā paverot skatu skatītājiem uz tanka iekšieni. Tankā slēpjas latvietis, krievs, baltkrieviete, tadžiks un iemaldījies čehs. Cilvēki spiesti kādu laiku pavadīt kopā tankā, un saspiestībā ātri vien parādās katra mentalitāte un dzīves uzskati. Ārpus tanka atrasties ir bīstami, bet vai iekšpusē ir drošāk?

Turpināt lasīt →

2014./2015. gada teātru sezonas kopsavilkums

eurovision

Izrāde “Eiro vīzija” Nacionālajā teātrī

Katra teātra sezona ir īpaša un šī noteikti neatpaliek no citām. Šī sezona izcēlās ar vairākiem spilgtiem notikumiem, kas ietekmēja arī teātra repertuāru: Eiropas kultūras galvaspilsētas gods Rīgai 2014. gadā un 2015. gads kā Raiņa un Aspazijas 150. gadu jubilejas gads. Šogad ļoti aktīvi esmu apmeklējusi teātra izrādes un citus kultūras pasākumus, tāpēc šķiet, ka šis kopsavilkums pat varētu pretendēt uz objektivitāti (cik nu tā mākslā ir iespējama).

Savu vērtējumu balstu ne tikai salīdzinot viena konkrēta teātra radītos darbus, bet skatot izrādi kopējā sezonas mērogā. Kaut arī, piemēram, Nacionālajā teātrī bija vairākas labas izrādes, izcēlu tikai pašas labākās, kas savā mērā uzceļ latiņu augstāku arī pārējiem teātriem, un tieši šī iemesla dēļ šajās nominācijās var atrast tik maz izrāžu nosaukumus.

Turpināt lasīt →

Traģēdijas cienīga drāma par vīrieti, kurš mīlēja ideālo sievieti, Dailes teātra izrāde “M. Butterfly”

 

M_BUTTERFLY-Janaitis-9714

Dailes teātra Lielo zāli pagājušā gada 8. novembrī satricināja Lauras Grozas – Ķiberes iestudētā izrāde „M. Butterfly”. Lugas autors ir Ķīnā dzīvojošs amerikānis Deivids Henrijs Hvangs, luga uzrakstīta 1988. gadā. Sižeta pamatā ir reāli notikumi, kas risinājušies 80. gadu sākumā un izraisījuši skandālu- kāds franču diplomāts iemīlējies Pekinas operas aktrisē, kura patiesībā ir vīrietis un vēl piedevām spiegs, kas kalpo Ķīnas valdībai. Luga vēsta par franču diplomātu Renē Galimāru, kas iemīlas Pekinas operas dīvā Songā Lilingā, kas patiesībā ir Mao kulta spiegs. Galimārs ir apsēsts ar ķīniešu operu „Madame Butterfly”, kas arī tālāk ietekmēs viņa dzīvi, jo viņš sevi identificēs ar operas galveno varoni Pinkertonu, kurš savos nagos sagrābis mazo un trauslo Taurenīti. Šo drāmu var skatīt kā stāstu par divu kultūru sadursmi, bet režisore vairāk vēlējās uzsvērt cilvēka cīņu pašam ar sevi un apkārtējiem. Galimārs ir homoseksuāls, bet nevar to atzīt ne sev, ne arī savai mūža mīlestībai, kas viņu nelietīgi izmantoja, Songam Lilingam.

Turpināt lasīt →

Katram savu raganu jeb nesadusmo sievieti! Liepājas teātra izrāde “Ragana”

ragana_009

Ārā auksts. Līst lietus. Arī izrādi skatoties ir auksti un ne jau tāpēc, ka teātrim būtu slikta apkures sistēma, nē, bet nepamet tā baiļu sajūta, kas tiek iesēta prātā un ķermenī jau no pirmajām izrādes minūtēm.

Par ko es runāju? Par Liepājas teātra izrādi, kas atmiņā paliks vēl ilgi.

Oktobra vakars, esmu Rīgas sirdī – Vecrīgā. Kā bērns ar spīdīgām ačtelēm gaidu, kad Rīgas Krievu Drāmas teātris vērs durvis skatītājiem, lai es pirmo reizi iepazītos ar Liepājas teātri, kas viesojas ar dažām izrādēm Rīgā. Interese ir liela, jo tieši šajā pusgadā Liepājas teātris ir izcēlies ar daudzām lieliskām izrādēm, kā piemēram, Piafa. Beidzot man bija tas gods skatīt viņus vaigā.

Turpināt lasīt →

Dailes teātra izrāde “Apglabājiet mani zem grīdas” jeb Klusi, klusi raudu es tumsā

Image

Rudens beigās Dailes teātrī noskatījos Regnāra Vaivara režisēto izrādi „Apglabājiet mani zem grīdas”, kas savu pirmizrādi piedzīvoja 2012. gada 21. martā, bet savu spožumu nav zaudējusi vēl tagad. Izrāde veidota pēc Pāvela Sanajeva autobiogrāfiskajiem stāstiem par savu bērnību (1993) „Apglabājiet mani zem plintusa” (plintuss- grīdlīste), kuru R. Vaivars pats tulkojis un dramatizējot pārveidojis par homērisku komēdiju.

Skatītāji sapulcējas zālē- Nu tik būs izrāde! Nezinu, vai viņi bija sagatavojušies kam tādam! Jau no pirmās minūtes izrāde mūs pārsteidz, sagrauj un ierauj sevī iekšā. Atskan lamuvārdi, kas attiecināti uz mazu bērnu. Un vairs nesaprotu, kur esmu nonākusi un kāpēc neviens neko neiebilst. Tas mazais cilvēciņš taču to nav pelnījis! Kā pārakmeņojusies ieraujos savā pasaulītē un vēroju notiekošo uz skatuves: varbūt, ka viss beigsies laimīgi un zēns uzaugs laimīgā ģimenē.

Turpināt lasīt →

Dailes teātra kases un emociju grāvējs “Oņegins”

photo_151_1

Ir jau pagājušas vairākas dienas, bet emocijas vēl nav norimušas.

Ceturtdien 21. februārī biju Dailes teātrī uz „Oņegina” ģenerālmēģinājumu. Satraukums. Gaidas. Lielas cerības un pilnīga laime.

Vajadzētu saglabāt kaut kādu intrigu, neatklājot uzreiz visu, bet šoreiz tas neies cauri. Man ļoti patika!

Rakstu to uzreiz, jo zinu, ka man piekusīs roka un iespējamība ir diezgan liela, ka visu uzreiz neuzrakstīšu.

Neko iepriekš nebiju lasījusi par jauno izrādi divu iemeslu dēļ, kas apstrīd viens otru: no vienas puses negribēju neko zināt, lai būtu lielāks pārsteigums, bet no otras es tomēr esmu liela aizmārša, tāpēc tāda vienkārša lieta, kā palasīt informāciju par jaunuzvedumu visu laiku tika atstāta novārtā.

Sēžam meitenes pēdējās rindās un gaidam izrādes sākšanos. Sāk skanēt mūzika, zālē ir tumsa, bet cilvēku čalas vēl nebeidzas. Balsis norimst tikai tad, kad iededzas blāva gaisma un uz skatuves priekšās no abām pusēm vienlaicīgi iznāk divi vīrieši ģērbti greznās frakās. Kā noskaidrojas dažus mirkļus vēlāk- tie ir duelanti. Jau no pirmajiem Kārļa Lāča mūzikas akordiem, no šī pirmā uznāciena, no pirmām izdziedātajām notīm izrāde ietin mani tās burvībā un neatlaiž līdz pat izrādes beigām, tāpēc man pat nepatika, ka starp cēlieniem bija starpbrīdis. Negribējās, lai kāds izjauc šo īpašo dvēseles stāvokli. Varēju sākt baudīt. Jā, tieši tādu vārdu es minētu par šo izrādi- Bauda.

Turpināt lasīt →