Par teātri, kas neslēpjas, bet tieši otrādi- atkailinās. JRT izrāde “Dukši”, LLT “Pavasara atmoda”, Dailes t.”Eņģeļi Amerikā”

Duksi3_fDeinats

Pēdējā laikā bieži uz Latvijas teātru skatuvēm parādās tēmās, kas saistītas ar netradicionālu seksuālo orientāciju.

Homoseksuālisms pastāv, kopš pastāv cilvēce. Jau Senajā Grieķijā pastāvēja tāds attiecību modelis, kur savienojās divi viena dzimuma pārstāvji, parasti vīrietis pusmūža vai brieduma gados un jauneklis pusaudža gados. Viņu starpā pastāvēja gan emocionāla, gan arī seksuāla rakstura attiecības. Tas nebija nekas ārkārtējs. Grieķijas tā laika sabiedrība nešķīra seksuālo iekāri un uzvedību pēc dzimuma, bet gan pēc lomas seksuālajā aktā- aktīvā vai pasīvā. Aktīvā loma saistījās ar vīrišķību, augstāku sociālo statusu, briedumu, bet pasīvā ar sievišķību, zemāku sociālo statusu un jaunību.

Kristietība no jauna skāra homoseksuālisma tēmu. Bībeles senākie teksti uzrakstīti pirms 3 500 gadiem, bet Latvijā kristietība tika ieviesta tikai 13.gs. Jau kristietības aizsākumos pāvesti apzinājās, ka šādas attiecības valda un viņi tās nosodīja. Lielāku uzmanību viņi pievērsa attiecībām starp diviem vīriešiem, ignorējot faktu, ka šāda, kristietību graujoša aktivitāte, norisinās arī starp sievietēm. Laika gaitā, kristietībai izplatoties, attieksme pret homoseksuālismu kļuva arvien noraidošāka, tādā veidā pat cenšoties viņus izstumt no sabiedrības. Mūsdienās izpratne ir mazliet mainījusies un dažas baznīcas Bībeles tekstu ir interpretējušas tā, ka tas nav nekas nosodāms un amorāls, sludinot tālāk par Dievu, kas pieņem cilvēku tādu, kāds viņš ir.

Turpināt lasīt →

JRT izrāde “Pirmie aplausi” jeb Pamodini mani, kad skanēs pirmie aplausi

fdeinats_11_02_2013_417-w

Laikā, kad visi steidzas, tehnoloģijas attīstās ātrāk par cilvēka intelektu un cilvēks strādā četros darbos, lai spētu pabarot savu ģimeni, Jaunais Rīgas teātris atgriežas pie mūsu pirmsākumiem, mūsu senčiem. 2013. gada 13. februārī JRT tika piedzīvota „Pirmo aplausu” pirmizrāde. Izrāde aizved mūs atpakaļ laikā, kad latvieši vēl nebija kristīti un ticēja savam Pērkonam, Mārai un Laimai.

Ierosme izrādei radās no dažiem teikumiem, kas minēti Indriķa hronikā. Hronika vēsta, ka 1205.g. Rīgā notika izrāde par praviešiem, lai pagāni no redzētā mācītos kristīgās ticības sākumus. Tā ir pirmā izrāde, kas minēta jebkuros rakstos, tāpēc izceļas ar tādu nozīmīgumu. Režisors Gatis Šmits kopā ar aktieriem (Baiba Broka, Guna Zariņa, Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Ģirts Krūmiņš, Vilis Daudziņš) radīja šo darbu, sadarbojoties ar dažādiem speciālistiem: arheologiem, vēsturniekiem, valodniekiem, etnogrāfiem u.c. Aktieri veltīja daudz darba, lai uzrakstītu izrādes tekstu, jo tiek runāts vairākās valodās- viduslejas vācu, lībiešu, latīņu un senbaltu valodās, kurās ir sajaukušās vairākas valodas kopā.

Turpināt lasīt →