Brīvprātīgā darba iespējas

Vai esi kādreiz bijis brīvprātīgais?

Ja neesi, tad šis ir īstais laiks, lai sāktu, jo tūlīt atsāksies aktīvā kultūras sezona, kas piedāvā arī Tev dažādas iespējas iesaistīties.

  • Kaņepes Kultūras centrs piedāvā iesaistīties viņu komandā. Šeit būs daži no pienākumiem, kurus vari uzņemties: Ideju ģenerators, Kultūras kurators, Plakātu un flaieru draugs, Fotogrāfijas guru.

Kā saka viņi paši: Ja esi ieinteresēts, raksti uz kultura@kanepes.lv un tiksimies pie tējas krūzes, lai aprunātos.

Turpināt lasīt →

2014./2015. gada teātru sezonas kopsavilkums

eurovision

Izrāde “Eiro vīzija” Nacionālajā teātrī

Katra teātra sezona ir īpaša un šī noteikti neatpaliek no citām. Šī sezona izcēlās ar vairākiem spilgtiem notikumiem, kas ietekmēja arī teātra repertuāru: Eiropas kultūras galvaspilsētas gods Rīgai 2014. gadā un 2015. gads kā Raiņa un Aspazijas 150. gadu jubilejas gads. Šogad ļoti aktīvi esmu apmeklējusi teātra izrādes un citus kultūras pasākumus, tāpēc šķiet, ka šis kopsavilkums pat varētu pretendēt uz objektivitāti (cik nu tā mākslā ir iespējama).

Savu vērtējumu balstu ne tikai salīdzinot viena konkrēta teātra radītos darbus, bet skatot izrādi kopējā sezonas mērogā. Kaut arī, piemēram, Nacionālajā teātrī bija vairākas labas izrādes, izcēlu tikai pašas labākās, kas savā mērā uzceļ latiņu augstāku arī pārējiem teātriem, un tieši šī iemesla dēļ šajās nominācijās var atrast tik maz izrāžu nosaukumus.

Turpināt lasīt →

Manas atsauksmes par izrādi “Vaņa”

Izdejojot pagātnes cerības un nākotnes sapņus.

izrāde Vaņa

ĢIT publicitātes foto

2014. gada 15. decembra drēgnā ziemas vakarā Ģertrūdes ielas teātrī notika pirmizrāde Antona Čehova lugai “Tēvocis Vaņa” Andreja Jarovoja režijā ar  nosaukumu “Vaņa”. Apjomīgais Čehova darbs ietilpināts pusotrā stundā, arī tēlu skaits no deviņiem saīsināts uz četriem, nepazaudējot galveno darba jēgu un noskaņu. Izrāde radīta fiziskā teātra estētikā, tāpēc liela loma ir  kustību režisoram Karlam Saksam (Igaunija).

Neparastajā izrādē piedalās tikai četri aktieri: Andis Strods (tēvocis Vaņa), Anta Aizupe (Jeļena Andrejeva), Madara Botmane (Soņa) un Ivars Krasts (ārsta Astrova lomā). Varoņi katrs atšķiras pēc nodarbošanās, finansiālā stāvokļa un  dzīves mērķiem, bet visos viņos ir kas kopīgs- nomāktais skatiens, kas raugās kaut kur tālumā, vienam atceroties rožaino pagātni, citam — izsapņojot nākotnes cerības. Skatieniem sastopoties, var izlasīt daudz vairāk nekā pateiktajos vārdos, augumiem saduroties notiek eksplozija, kaut lūpas klusē. Katram ir  savs noslēpums un pa vienam tie atklājas, kā rožlapiņas atdalās no zieda, parādot cik trausli un ievainoti patiesībā tie ir.

Turpināt lasīt →

Manas atsauksmes par izrādi “Sight is the Sense that Dying People Tend to Lose First”

Ģertrūdes ielas teātris atsauksmes

aktieris Leons Leščinskis

Ģertrūdes ielas teātris šoreiz ķēries vērsim aiz ragiem, radot izrādi, kas ļoti atšķiras no ierastajām. Izrāde tapusi, pārtulkojot britu mākslinieka un rakstnieka Tima Etčelsa (Tim Etchelss) darbu ”Sight is the Sense that Dying People Tend to Lose First”. Izrādē piedalās viens aktieris – Leons Leščinskis. Izrādes režisors- Mārtiņš Eihe.

Iestudējuma teksts sastāv no lielākoties savā starpā nesaistītiem vārdiem, teikumiem, kas vieni paši neko daudz neizsaka, bet virknējumā parādās to nozīme un jēga. Liekas, aktieris runā pirmo, kas trāpās uz mēles, daudz nedomājot un nevienam nemelojot. Viņš runā par visu: dzīvniekiem, laika apstākļiem, cilvēka veselību, pasaules iekārtojumu utt. Apziņas plūsmas vēstījums klejo no viena temata pie cita, tā arī neatklājot kādu galveno problēmu, kas ļautu izlobīt kādu dziļāku domu.

Turpināt lasīt →

Manas atsauksmes par izrādi “Pasaka par Veco Nāvi”

Ģertrūdes ielas teātris

Kristians Kareļins un Vecā Nāve

Laiks, kad par Nāvi smejamies nevis baidāmies no tās

 

Marta sākumā Ģertrūdes ielas teātris izrādīja savu jaunāko veikumu- Ģirta Šoļa režisēto izrādi “Pasaka par Veco Nāvi”. Trīs aktieri: Aleksejs Geiko, Kristians Kareļins, Madars Zvagulis ar marionešu palīdzību izstāsta stāstu par Veco Nāvi un viņas smago dzīves nastu.

 

Ja esat lasījuši teātra mājaslapā, par ko būs izrāde, tad sižets nekādus pārsteigumus diemžēl nesagādā. Bet priecīgi pārsteidz viesu sagaidīšana skatītāju zālē – aktieri jau pie ieejas tevi dīvaini uzlūko, it kā novērtētu tevi. Uzbāzīgie skatieni rada smaidu manā sejā un jau tajā mirklī saprotu, ka šī izrāde būs savādāka nekā ierastās.

Turpināt lasīt →