Manas atsauksmes par izrādi “Pavasara atmoda”

Foto no izrādes "Pavasara atmoda"

Liepājas teātra aktieru kolektīvs

Iepriekšējo sestdienu baudīju kultūru un saulaino pavasari Liepājā – pilsētā, kurā piedzimst vējš. Un bija patiesi vējains, bet spēcīgākās brāzmas piedzīvoju tieši Liepājas teātra mūziklā „Pavasara atmoda”. Pirmizrādi iestudējums piedzīvoja 2013. gada nogalē, bet savu skatītāju sirdis tas iekaro pamazām. Pavasarī šī izrāde šķiet vēl aktuālāka: daba mostas, hormoni rosās un dzīve pēkšņi rit paātrinājumā.

Lugas autors ir vācu rakstnieks Franks Vēdekinds. Luga tapusi jau 1891. gadā, bet savu aktualitāti tā nav zaudējusi ne mirkli. Stāsts ir par pusaudžiem, kas sāk interesēties par seksuālajām attiecībām. Vecāki ir konservatīvi un neko nestāsta, tāpēc jauniešiem šīs lietas jāuzzina pašiem. Kautrība, apjukums, bailes un pāri visam jaunības trakums, kas ļauj pārkāpt pāri robežām.

Turpināt lasīt →

JRT izrāde “Vigīlija. Sapnis par nomodu” jeb Es negribu padzīvot, es gribu dzīvot

vigilija_jrt

Pavēsi. Koka apdare man tik mīļa un tā teātra vecā smarža. Spoguļi.

Ļauns, daudz cietis. Maz mīlējis. Netic vairs pasaulei, netic cilvēkiem. Netic arī sev.

Izmisis, nezina, ko vairs gaidīt no pasaules. Vairs negaida.

Izrāde ir beigusies. Sāk jau iedegties gaismas, bet es sēžu un šņukstu. Tik daudz domu prātā- es gribu dzīvot, mīlēt.. un kas būs pēc tam? kas paliks pēc manis? un kāda vispār jēga dzīvot? Kāpēc tik ļoti esam ierāvušies sevī- apkārt ir daudz dvēseļu, kam mēs varam palīdzēt- ar vienu nieku padarīt dienu priecīgāku.

Tātad. Aizmaldījos.

Jaunais Rīgas teātris. Izrāde “Vigīlija. Sapnis par nomodu”. Spilgti, emocionāli. Tikai 2 aktieri uz mazas sameistarotas skatuvītes. Niecīgais un ikdienišķais skatuves iekārtojums, kas veidots pēc parasta pensionāra dzīvokļa parauga rada lielu realitātes sajūtu: katrs taču ir gājis ciemos pie savas vecāmātes, omītes un sajutis to īpašo, mierīgo auru un harmoniju. Es vairs neesmu skatītājs, es esmu 3. dzīvokļa iemītnieks. Un tikai 2 aktieri. Gudrā grāmatā lasīju, ka labs aktieris tā reāli var pievērst sev 6-8 skatītāju uzmanību, tad jājautā- kas darās Dailes teātra lielajā zālē un Nacionālā teātra lielajā zālē?? Cik tad aktieriem ir jābūt uz skatuves, lai pievērstu visu skatītāju uzmanību izrādei? Tad šeit varu tikai uzslavēt Ģirtu Krūmiņu un Lidiju Pupuri, kas lauž visus tās gudrās grāmatas likumus: zālē sēdēja vairāk kā 50 skatītāji un neticu, ka kādam ienāca prātā domas par to, ko viņš ēdīs vakariņās vai, paskaties, kādas viņai kurpes!

Turpināt lasīt →