Dirty Deal Teatro izrāde “Nāves ēnā” jeb Dzīve kā spēle par izglābšanos

Karikatūra no izrādes "Nāves ēnā"

Pagājušajā nedēļā mani pozitīvi pārsteidza Dirty Deal Teatro ar savu jaunāko darbu- „Nāves ēnā” pēc R. Blaumaņa motīviem.

Nezināju ko gaidīt un tā bija pat labāk. Neatklāšu Jums visas detaļas, bet padalīšos ar iespaidiem.

Vēl ne reizi teātrī nebiju jutusies tik atraisīti. Izrādes – spēles vadītāji Jānis Znotiņš un Andrejs Polozkovs rūpējās par to, lai katrs apjauš situācijas nopietnību: tu, un neviens cits, tieši šajā mirklī esi atbildīgs par sevi un vairākiem desmitiem cilvēku, kas ir līdz ar tevi uz ledus gabala, kas ir iepeldējis jūrā. Nav vairs skaļo joku, sākotnējā čalošana pierimst. Pamatskolēni, jaunieši un cilvēki ar lielāku dzīves pieredzi visi ir kopā. Ir jāizdomā plāns, kā visiem izglābties.

Turpināt lasīt →

Katram savu raganu jeb nesadusmo sievieti! Liepājas teātra izrāde “Ragana”

ragana_009

Ārā auksts. Līst lietus. Arī izrādi skatoties ir auksti un ne jau tāpēc, ka teātrim būtu slikta apkures sistēma, nē, bet nepamet tā baiļu sajūta, kas tiek iesēta prātā un ķermenī jau no pirmajām izrādes minūtēm.

Par ko es runāju? Par Liepājas teātra izrādi, kas atmiņā paliks vēl ilgi.

Oktobra vakars, esmu Rīgas sirdī – Vecrīgā. Kā bērns ar spīdīgām ačtelēm gaidu, kad Rīgas Krievu Drāmas teātris vērs durvis skatītājiem, lai es pirmo reizi iepazītos ar Liepājas teātri, kas viesojas ar dažām izrādēm Rīgā. Interese ir liela, jo tieši šajā pusgadā Liepājas teātris ir izcēlies ar daudzām lieliskām izrādēm, kā piemēram, Piafa. Beidzot man bija tas gods skatīt viņus vaigā.

Turpināt lasīt →

Nacionālā teātra izrāde “Truša alā” jeb Katrs pats savas alas racējs

138138985673

Esam rotaļu laukumā. Viss tukšs, Neskan bērnu čalas. Smilšu kūkas izjaucis vējš.

Tikai vecāku bēdīgas nopūtas ik pa laikam. Čuksti, šņuksti, kāda asara nopil zālē.

Un viss tikai tāpēc, ka vairs nav. Nav vairs pasaulē lielākā dāguma- sava bērna.

Izskatās, ka režisors Kārlis Krūmiņš gribējis paspēlēties, bet šoreiz nevis ar smilšu kūkām, bet ar cilvēku jūtām. 11.oktobra vakarā Nacionālajā teātrī pirmizrādi piedzīvoja izrāde “Truša alā”. Rotaļīgs spēles laukums košās krāsās ar daudzām atveramām atvilknēm un visādiem interesantiem plauktiņiem. Plastmasas trauki, krēsli, galdi, piederumi, bēŗnu mantiņas. Viss mākslīgs un nedabīgi mazs pieauguša cilvēka augumam. Rotaļu laukums, kur tagad bērna vietā spēlējas viņa vecāki, kuri vienkārši nevar atstāt to vietu.

Turpināt lasīt →

Dailes teātra izrāde “Apglabājiet mani zem grīdas” jeb Klusi, klusi raudu es tumsā

Image

Rudens beigās Dailes teātrī noskatījos Regnāra Vaivara režisēto izrādi „Apglabājiet mani zem grīdas”, kas savu pirmizrādi piedzīvoja 2012. gada 21. martā, bet savu spožumu nav zaudējusi vēl tagad. Izrāde veidota pēc Pāvela Sanajeva autobiogrāfiskajiem stāstiem par savu bērnību (1993) „Apglabājiet mani zem plintusa” (plintuss- grīdlīste), kuru R. Vaivars pats tulkojis un dramatizējot pārveidojis par homērisku komēdiju.

Skatītāji sapulcējas zālē- Nu tik būs izrāde! Nezinu, vai viņi bija sagatavojušies kam tādam! Jau no pirmās minūtes izrāde mūs pārsteidz, sagrauj un ierauj sevī iekšā. Atskan lamuvārdi, kas attiecināti uz mazu bērnu. Un vairs nesaprotu, kur esmu nonākusi un kāpēc neviens neko neiebilst. Tas mazais cilvēciņš taču to nav pelnījis! Kā pārakmeņojusies ieraujos savā pasaulītē un vēroju notiekošo uz skatuves: varbūt, ka viss beigsies laimīgi un zēns uzaugs laimīgā ģimenē.

Turpināt lasīt →

Telpas interpretācija V. Nastavševa izrādēs “Jūlijas jaunkundze” un “Tumšās alejas”

Image

Šis referāts tika radīts jauno teātra zinātnieku konferences vajadzībām, kas notika šī gada 14. jūnijā.

2012./2013. gada sezona bija pārsteigumiem bagāta kā uz skatuves, tā aizskatuvē. Jaunas tēmas, tabu pārkāpšana, nevalstisko teātru izrāžu popularizēšanās, klasiķu darbu iestudējumi jaunās vēsmās, jauno rakstnieku un režisoru sadarbība, kas kopā veido oriģinālu darbu. Dramatisko iestudējumu žanriskā amplitūda ir ļoti plaša – no vistraģiskākās drāmas līdz smieklīgākajai komēdijai, pa vidu atstājot darbus, kam īsti žanru nevar noteikt, kā, piemēram, JRT izrāde „Pirmie aplausi”.

Aizgājušajā 2012./2013. gada sezonā spēcīgi sevi pierādīja jaunie režisori, tādi kā Valters Sīlis, Elmārs Seņkovs, Vladislavs Nastavševs un citi. Tie vairs nebija mēģinājumi ielavīties starp jau pazīstamiem režisoriem, bet gan jau ar sev raksturīgiem rokrakstiem apveltītas izrādes, kas pierāda jauno režisoru patstāvību. Kā spēcīgākās minu izrādes Valmieras Drāmas teātrī „Jūlijas jaunkundze”, „Raudupiete”, Krievu drāmas teātrī „Indrāni” un Dirty Deal Teatro „NAP”, kas izpelnījusies īpašu uzmanību, jo Jānis Balodis ir gan teksta autors, gan aktieris, un pievēršas politiskajām nejēdzībām, kas notiek pašlaik Latvijā.

Turpināt lasīt →

Par Putru, Hermani un strebšanu…

Atsauce uz A. Hermaņa interviju laikrakstā “Diena” maija beigās un paziņojumu 11. jūnijā par politiskā teātra izgāšanos Latvijā.

Daļu raksta var izlasīt šeit: http://www.diena.lv/dienas-zurnali/sestdiena/hermanis-riga-ir-populisma-kilniece-14009332

un otru paziņojumu šeit: http://www.jrt.lv/zinas

Pēdējā laikā politikas tēma Latvijā ir ļoti aktuāla, jo vēl pirms divām nedēļām notika Pašvaldību vēlēšanas. Lai kā negribētos, šī tēma skāra arī mani. Daudz es no politikas nesaprotu un politikas mācības pamati no vidusskolas jau ir piemirsušies. Bet, ņemot vērā priekšvēlēšanu kampaņu pamatīgos apmērus, esmu tajā visā tāpat iekšā.

Ar interesi noklausījos pirmo interviju ar Alvi Hermani. Tas notika neilgi pēc izrādes “Tautas ienaidnieks” noskatīšanās. (Pirmizrāde 14. maijā) Tajā mirklī mani pārņēma prieks, ka kāds sācis par to tik tieši runāt. Biju sajūsmā par viņa izteicieniem un skarbo valodu. Es pat īsti nepadomāju, ko viņš saka, man patika skaļais veids, kā viņš sevi pasniedz.

Turpināt lasīt →

Daugavpils teātra izrāde “Meli” jeb Melot sev- tas ir tāpat kā nedzīvot nemaz

Image

Tumša telpa, sataustāma spriedze, maigums un kaisle sajaucas kopā tai vietā, kur Daugavpils teātra aktieri izspēlē izrādi “Meli”.

Izrādes režisors ir Oļegs Šapošņikovs, bet teksta autors – Hermanis Paukšs.

Es esmu tur un vēroju, kā izjūk ģimene, kā labākie draugi kļūst par mīļākajiem, kā draugs melo draugam un pasaule, kas bijusi līdz šim izgaist kā nebijusi.

Citi laiki, teiksiet, citas vērtības! Cilvēka ikdienas ritums ir kļuvis daudz straujāks, mēs visu laiku kaut kur skrienam un steidzamies. Tāpēc pats cilvēks ar savām cilvēciskajām īpašībām paliek otrajā plānā. Bet šī izrāde parāde, ka laikam nav nozīmes, vietai nav nozīmes,  svarīgas ir tikai tā brīža sajūtas. Iekāre, kaisle, maigais augums tavs blakus un baudas gūšana.

Turpināt lasīt →

Tumšo dzīļu vilinājums JRT izrādē “Tumšās alejas”

_u7g3255-w

Jaunais Rīgas teātris atkal mani pārsteidza: ar pārdrošo un citādo, par ko citi baidās vai ir pārāk kautrīgi, lai par to runātu.

Izrādes režisors ir talantīgais un jaunais mākslinieks Vladislavs Nastavševs. Viņa režijā esmu redzējusi tikai vienu izrādi “Jūlijas jaunkundze”, kas tika iestudēta Valmieras teātrī. Izrāde mani šokēja ar savu tiešumu.

Tāpat arī izrāde “Tumšās alejas” paceļ gaismā to, par ko citi noklusē. Sekss, kaisle, dzīvnieciska instinkta cilvēciskas būtnes, kas cīnās par vietu uz šīs zemes un vientulība.

Teksta autors ir krievu dzejnieks Ivans Buņins. Lai arī izrāde notiek latviski ar dažām dziesmām krievu valodā, izrādei cauri vijas krievu temperaments, kas padara izrādi vienu mirkli spraigāku, bet otru tik maigu un liegu.

Izrāde ir sadalīta 10 stāstos, katrā no stāstiem tiek aplūkota mīlestība un tās dažādās izpausmes: cerības, gaidīšana, ilgas pēc otra, ciešanas, nepārvarama kaisle, pieradums, otra cilvēka idealizēšana u.c. Mīlnieku lomās iejūtas JRT labākie un kolorītākie aktieri: Vilis Daudziņš, Kaspars Znotiņš, Guna Zariņa un Baiba Broka.

Turpināt lasīt →

Nacionālā teātra izrāde “Lilioms” jeb NeDiena ar Liliomu

LILIOMS-Janaitis-3294HP

6. maijs. Svētku noskaņa. Pavasaris zeļ krāšņumā, cilvēki atveras: vairāk smaida un neskrien ar lejup nodurtu galvu. Putni čivina un taureņi trako. Cilvēki grib baudīt. Arī es gribu baudīt. Pēdējās dienās lieliski atpūtos un sajutu to pavasara – šašliku, narcišu, tulpju un degošo lapu dūmu smaržu. Bet šodien devos baudīt kultūras dzīvi.

Kur labāk var baudīt kultūru- kā teātrī? Nacionālajā teātrī skatījos izrādi, kas pirmizrādi piedzīvoja 28. aprīlī. “Lilioms“, kā tajā populārajā latviešu dziesmiņā par vienu vietu, kas uz brieža vēl brīva. Daudzsološi, spoži un krāšņi, jo mūzikas autors ir Imanta Kalniņš, bet tekstu autors- Māris Čaklais.

Zinu, ka būtu jārunā par izrādi, bet nevaru to nepieminēt. Teātris ar pavasara iestāšanos ir pārvērties. Cilvēki ģērbjas krāsaināk, gaisīgāk un arī paši it kā lido virs zemes. Tas vēl jo vairāk piedeva to labo noskaņojumu.

Turpināt lasīt →

JRT izrāde “Vigīlija. Sapnis par nomodu” jeb Es negribu padzīvot, es gribu dzīvot

vigilija_jrt

Pavēsi. Koka apdare man tik mīļa, tā teātra vecā smarža. Spoguļi.

Ļauns, daudz cietis. Maz mīlējis. Netic vairs pasaulei, netic cilvēkiem. Netic arī sev.

Izmisis, nezina, ko vairs gaidīt no pasaules. Vairs negaida.

Izrāde ir beigusies. Sāk jau iedegties gaismas, bet es sēžu un šņukstu. Tik daudz domu prātā- es gribu dzīvot, mīlēt.. un kas būs pēc tam? kas paliks pēc manis? un kāda vispār jēga dzīvot? Kāpēc tik ļoti esam ierāvušies sevī- apkārt ir daudz dvēseļu, kam mēs varam palīdzēt- ar vienu nieku padarīt dienu priecīgāku.

Tātad. Aizmaldījos.

Jaunais Rīgas teātris. Izrāde “Vigīlija. sapnis par nomodu”. spilgti, emocionāli. Tikai 2 aktieri uz mazas sameistarotas skatuvītes. Niecīgais un ikdienišķais skatuves iekārtojums, kas veidots pēc parasta pensionāra dzīvokļa parauga rada lielu realitātes sajūtu: katrs taču ir gājis ciemos pie savas vecāmātes, omītes un sajutis to īpašo, mierīgo auru un harmoniju. Es vairs neesmu skatītājs, es esmu 3. dzīvokļa iemītnieks. Un tikai 2 aktieri. Gudrā grāmatā lasīju, ka labs aktieris tā reāli var pievērst sev 6-8 skatītāju uzmanību, tad jājautā- kas darās Dailes teātra lielajā zālē un Nacionālā teātra lielajā zālē?? Cik tad aktieriem ir jābūt uz skatuves, lai pievērstu visu skatītāju uzmanību izrādei? Tad šeit varu tikai uzslavēt Ģirtu Krūmiņu un Lidiju Pupuri, kas lauž visus tās gudrās grāmatas likumus: zālē sēdēja vairāk kā 50 skatītāji un neticu, ka kādam ienāca prātā domas par to, ko viņš ēdīs vakariņās vai, paskaties, kādas viņai kurpes!

Turpināt lasīt →