Manas atsauksmes par izrādi “Benzīnvīrs”

izrāde Benzīnvīrs

Andrejs Možeiko un Edgats Kaufelds

Normālais nenormālo vidū

23. februāra vakarā Dirty Deal Teatro notika pirmizrāde režisoru Andra Kalnozola un Martas Elīnas Martinsones iestudējumam “Benzīnvīrs”. Izrāde balstās uz viena cilvēka – Kaspara G. biogrāfiju, kuram dramaturgs Andris Kalnozols vairākus gadus sekojis un filmējis to, līdz sapratis, ka iestudēs sirreālu izrādi par viņa gaitām.

Kas īsti ir Benzīnvīrs? Izrādes gaitā nesteidzīgi tiek atklāta viņa pagātne un viņa dzīvesveids, ievelkot arī skatītāju kā viņa dzīves sastāvdaļu, kas pasīvi uz to visu noraugās. Bērnu nama bērns, kas nonācis pie attāla tēvoča kādā piejūras pilsētā, un, liekas, iepazinis pasauli savādāku nekā to redz citi. Pusaudža gados ar vienaudžiem ostījis benzīnu. Kad pārējie vai nu turpināja mācības, vai apprecējās, Kaspars G. turpināja aizrauties ar benzīnu un sāka savas klaidoņa gaitas.

Turpināt lasīt →

Manas atsauksmes par izrādi “Vaņa”

Izdejojot pagātnes cerības un nākotnes sapņus.

izrāde Vaņa

ĢIT publicitātes foto

2014. gada 15. decembra drēgnā ziemas vakarā Ģertrūdes ielas teātrī notika pirmizrāde Antona Čehova lugai “Tēvocis Vaņa” Andreja Jarovoja režijā ar  nosaukumu “Vaņa”. Apjomīgais Čehova darbs ietilpināts pusotrā stundā, arī tēlu skaits no deviņiem saīsināts uz četriem, nepazaudējot galveno darba jēgu un noskaņu. Izrāde radīta fiziskā teātra estētikā, tāpēc liela loma ir  kustību režisoram Karlam Saksam (Igaunija).

Neparastajā izrādē piedalās tikai četri aktieri: Andis Strods (tēvocis Vaņa), Anta Aizupe (Jeļena Andrejeva), Madara Botmane (Soņa) un Ivars Krasts (ārsta Astrova lomā). Varoņi katrs atšķiras pēc nodarbošanās, finansiālā stāvokļa un  dzīves mērķiem, bet visos viņos ir kas kopīgs- nomāktais skatiens, kas raugās kaut kur tālumā, vienam atceroties rožaino pagātni, citam — izsapņojot nākotnes cerības. Skatieniem sastopoties, var izlasīt daudz vairāk nekā pateiktajos vārdos, augumiem saduroties notiek eksplozija, kaut lūpas klusē. Katram ir  savs noslēpums un pa vienam tie atklājas, kā rožlapiņas atdalās no zieda, parādot cik trausli un ievainoti patiesībā tie ir.

Turpināt lasīt →

Lēni rāpoja… Tā arī neatrāpoja līdz mums. JRT izrāde “Rupucis”

5489265_ORIGINAL_1386249103.jpg

Šī recenzija būs nedaudz savādāka. Tā ir kā dialogs starp mani un manu mīļo Omīti.

Ir skaists svētdienas rīts. Saule jau sen kā uzlēkusi, tāpat arī Omīte sen jau piecēlusies. Tā jau puspasaules paspējusi apskriet, kamēr es vēl vaļājos pa gultu, kā nekā vienīgā brīvdiena.

Tieši šodien mums bija norunāta tikšanās.

Omīte ienāk dzīvoklī un pirmais, ko tā pajautā: Vai tu pietiekami daudz ēd vitamīnus? Tagad laiks tāds mānīgs, vai tu liec šalli un cepuri, kad ārā pūš vējš? Tu man skaties, neapaukstējies!

Es viņai atbildu, ka ēdu zaļumus, daudz ābolu un šalli un cepuri valkāju katru dienu, kas nemaz nav patiesība, jo cepure kaut kur nozudusi skapja dziļumos un neesmu spējīga to izrakt. Kad viņa nojauš, ka saku nepatiesību, viņa tikai piemin, ka nākošreiz man atnesīs vilnas cepuri.

Kā katru reizi, viņa man jautā: ko jaunu esi redzējusi teātrī?

Turpināt lasīt →

Nākošā pietura – Ilgas. Visiem pavēlēts izkāpt. Apskats par JRT izrādi “Ilgu tramvajs”

_b4w1889_fdeinats_w

Tenesija Viljamsa luga “Ilgu tramvajs” (1947) Latvijā iestudēta vairākas reizes. Tā jau ir iesakņojusies kā klasika,

Tā iestudēta dažādos teātros un dažādos laikos. Tēlus var traktēt dažādi, bet konflikti jau paliek tie paši, tikai attieksme pret tiem sabiedrībā mainās.

Jaunais Rīgas teātris ir padarījis lielisku darbu. Smeldzīgi, rupji, brutāli, reizē maigi un naivi tiek izspēlētas galveno varoņu dzīves situācijas, kas mainīs viņu domāšanu uz visiem laikiem. Režisore ir Inese Mičule, lomās iejūtas: Elita Kļaviņa, Sandra Kļaviņa, Andris Keišs, Iveta Pole, Ivars Krasts u.c. lieliskā JRT kolektīva aktieri. Aktieri mainās ar lomām ik pa izrādēm, tas tikai pierāda, ka viņi labi pārzina varoņu psiholoģiju, kas palīdz viņiem tik dzīvi nospēlēt šo izrādi.

Turpināt lasīt →