Manas atsauksmes par izrādi “Eirovīzija”

Nacionālais teātris

Kārlis Krūmiņš

Nešauboties teikšu, ka katrs ir skatījies vai kaut nedaudz dzirdējis par Eirovīzijas konkursu, kas katru gadu pie televizoriem pulcē miljoniem cilvēku. Un tas nekas, ka lielākā daļa skatītāju atzīst, ka konkursa dziesmu kvalitāte ir vāja un viss šovs pārvērties par lielu cirku, tik un tā tas tiek skatīts un par to tiek spriests vēl vismaz pusgadu.Tieši šo paradoksu plašāk izmeklē Nacionālā teātra izrādes „Eiro Vīzija” radošā komanda ar lietuviešu režisoru Vidu Bareiki priekšgalā. Izrāde ir iekļauta izrāžu ciklā „Šengenas spožums un posts”, kas ir Latvijas Nacionālā teātra un „Rīga 2014” kopprojekts.

Iedomājaties, ka Latvija ir uzvarējusi Eirovīzijas dziesmu konkursā un nu mums pašiem jārīko lielais šovs Latvijā. Kā šova veidošana izskatās no iekšpuses? Kādi apstākļi ietekmē katras valsts savas dziesmas izvēli un pēc kādiem principiem dalībvalstis balso par konkursa dziesmām? To visu varam novērot izrādē. Visi skatītāji sadalīti sektoros, pēc kuriem tie tiek sagrupēti fināldziesmu valstu atbalstītājos.

Turpināt lasīt →

Nacionālā teātra izrāde “Truša alā” jeb Katrs pats savas alas racējs

138138985673

Esam rotaļu laukumā. Viss tukšs, Neskan bērnu čalas. Smilšu kūkas izjaucis vējš.

Tikai vecāku bēdīgas nopūtas ik pa laikam. Čuksti, šņuksti, kāda asara nopil zālē.

Un viss tikai tāpēc, ka vairs nav. Nav vairs pasaulē lielākā dāguma- sava bērna.

Izskatās, ka režisors Kārlis Krūmiņš gribējis paspēlēties, bet šoreiz nevis ar smilšu kūkām, bet ar cilvēku jūtām. 11.oktobra vakarā Nacionālajā teātrī pirmizrādi piedzīvoja izrāde “Truša alā”. Rotaļīgs spēles laukums košās krāsās ar daudzām atveramām atvilknēm un visādiem interesantiem plauktiņiem. Plastmasas trauki, krēsli, galdi, piederumi, bēŗnu mantiņas. Viss mākslīgs un nedabīgi mazs pieauguša cilvēka augumam. Rotaļu laukums, kur tagad bērna vietā spēlējas viņa vecāki, kuri vienkārši nevar atstāt to vietu.

Turpināt lasīt →