Manas atsauksmes par JRT izrādi “Pēdējā Ļeņina eglīte”.

Pēdējais Ļeņins citiem, pirmais – man.

20. oktobrī Jaunajā Rīgas teātrī savu pirmizrādi piedzīvoja filozofa Ulda Tīrona iestudējums “Pēdējā Ļeņina eglīte”. Tas bija otrais jauniestudējums, kas tapis jaunajās JRT, bet bijušās Tabakas fabrikas telpās. Lielās pārmaiņas piedzīvojušais teātris un trupa, kas zaudējusi vairākus labus kolēģus, liekas, nu ir gatava jaunam darba cēlienam. Un šī izrāde, manuprāt, ir spēcīgs pieteikums tam ar savu diskutablo pētāmo objektu – Ļeņinu, ekstravaganto, neierasto spēles stilu un aktieru saliedētību.

Ir pagājušas gandrīz četras nedēļas kopš pirmizrādes un jau tagad sabiedrībā valda divi diametrāli pretēji viedokļi par redzēto (protams, nevaru garantēt, ka visi, kas interneta komentāros bļaustās ar savu viedokli, ir izrādi redzējuši). Vieni apgalvo, ka tas ir pilnīgi jauns veids, kā paskatīties uz varoni – slepkavu Ļeņinu un sevi, kas viņa “gaismā” ir uzaudzis un dzīvojis, citi – ka, tas ir slavinošs cildinājums briesmīgam cilvēkam, nesaskatot tur ne kripatiņu ironijas. Vēl ir tādi, kas mēģina savas domas ielikt vienā vai divos vārdos, piemēram, mēsls, sūds, šizofrēnija un bezcerīga izrāde. Nepievēršot vērību pēdējiem, vairāk pati sliecos uz pirmo cilvēku grupu, kaut arī pati neesmu dzīvojusi tajā laikā un sevi ar Ļeņinu nesaistu. No vienas puses, žēl, ka man nav to asociāciju, lai izrāde uz mani iedarbotos emocionāli, no otras puses, tas dod man iespēju izrādi skatīt kā aizraujošu elementu puzli, kuru pati varu likt, kā vēlos. Un vispār būtu muļķīgi žēloties, ka neesmu dzīvojusi padomju laikos, neesmu baudījusi komunisma augļus, kas sagrauj cilvēka individualitāti un runas brīvību.

Turpināt lasīt →

Kas noteikti Tev būtu jāredz teātrī?

Janaitis-

Izrāde “M.Butterfly” Dailes teātrī

Tālāk uzskaitīšu izrādes, kuras noteikti ir redzēšanas vērtas.

Steidz pēc biļetēm, jo vairākas izrādes ir izpārdotas pat 3 mēnešus uz priekšu.

Latvijas Nacionālajā teātrī:

  • Eirovīzija (Izrādē skatītāji iesaistās darbībā un viņu lēmumiem ir liela nozīme. Jautrība un smieklu pilns vakars garantēts. Vairāk lasi šeit.)
  • Ezeriņš (Mistika savienojumā ar absurdu un lielisku aktierspēli aizvedīs citā pasaulē.)
  • Raiņa sapņi (Sirreālistisks darbs, galvenajās lomās labākie aktieri- Lolita Cauka, Maija Doveika, G. Grasbergs un citi. Raiņa dzeja un domas parāda arī ģēnija vājās puses un trūkumus. Vairāk par izrādi lasi šeit.)
  • Antigone (Nopietns darbs savienojumā ar fantastisku aktierspēli un nenopietniem iespraudumiem starp ainām. Uzdzen pārdomas par dzīves jēgu.Izrāde ieguva Spēlmaņu nakts Grand Prix balvu kā labākā izrāde. Plašāk lasi šeit.)
  • Prāts(Ļoti smaga, bet patiesi labi nostrādāta izrāde. Daiga Kažociņa galvenajā lomā attēlo ar vēzi slimu sievieti. Vairāk arī nav jāzina. Par manu pārdzīvojumu izrādē lasi šeit.)

Dailes teātrī:

  • Ugunsgrēki (Smaga, neparedzama un aizraujoša izrāde par kara bezjēdzīgumu un cilvēku nežēlību. Manas pārdomas par izrādi skaties šeit.)
  • Equus (Emocionāli smaga izrāde par cilvēka tumšajām dzīlēm. Dainis Grūbe saņēma Spēlmaņu nakts balvu kā labākais aktieris par Alana Strenga lomu.)
  • Visas viņas grāmatas (Maiga, liriska un tajā pašā laikā dzīvniecisku spēku radīta saspēle starp aktieri Daini Grūbi un Esmeraldu Ermali. Par mīlestību bez robežām un karu, kas izjauc cilvēku dzīves.)
  • Frankenšteins (Muzikāla un spoža izrāde, kur atkal lieliski nospēlē aktieris Dainis Grūbe Radības lomu.)
  • M. Butterfly (Drāma par pagājušā gadsimta 80.gadiem notikumiem Ķīnā. Neklasisks mīlas stāsts ar skumjām beigām. Vairāk lasi manā rakstā.)

Jaunajā Rīgas teātrī:

  • Oblomovs (Gundars Āboliņš kopā ar Vili Daudziņu rada veselu pasauli, kas 4 stundu garumā liek aizmirst visu pārējo. Smiekli, ironija un viegla smeldze par viena cilvēka nedienām.)
  • Divpadsmit krēsli (Laba izrāde talantīgāko JRT aktieru izpildījumā. Smiekli un asaras garantētas. Plašāk lasi rakstā.)
  • Tumšās alejas (Dzīvnieciskas tieksmes un slāpes pēc sapratnes un mīlestības savienojas ar lielisku režiju Vladislava Nastavševa izpildījumā. Par atmosfēru izrādē un publikas reakciju lasi vairāk šeit.)
  • Cerību ezers (Ieguva Spēlmaņu nakts balvu kā labākā lielās formas izrāde. Liriskas dziesmas, skarbi lamuvārdi un komiskas ainas savijas kopā. Par stereotipiem krievu un latviešu starpā. Par aizvainojumu un vēlēšanos nošķirties no pārējiem. Par mākslinieka darbu.)
  • Ilgu tramvajs (Smeldzīga izrāde, kur Elita Kļaviņa un Andris Keišs ir savās labākajās lomās. Par cerībām uz labāku nākotni, meliem un māsu uzticību. Plašāk lasi manā rakstā.)

Foto autors: G. Janaitis

Manas atsauksmes par izrādi “Divpadsmit krēsli”

Jaunais Rīgas teātris

Jevgēņijs Isajevs un Ostaps Benders

2014. gada 7. decembra vakarā Jaunajā Rīgas teātrī savu grandiozo pirmizrādi piedzīvoja Alvja Hermaņa režisētie “Divpadsmit krēsli”. Lielās zāles sezonas grāvējs balstīts uz divu autoru Iļjas Ilfa un Jevgeņija Petrova romānu, kur savijas ebreju stāsti un anekdotes, atklājot krāšņo ebreju ielas folkloru. Romāna notikumi risinās 20.gs. 30. gados, bet tikpat labi tie varētu norisināties mūsdienās. Un tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc skatītāji smējās par jokiem pilnā kaklā, lai gan absurds bija gandrīz viss, ko rādīja uz skatuves.

Stāsts ir par kādu izbijušu muižnieku Ipolitu (spēlē Gundars Āboliņš), kuram sievasmāte mirstot paziņo, ka vienā no 12 krēsliem paslēpusi dārglietas. Tikai problēma tāda, ka šie divpadsmit skaisti apšūtie koka krēsli jau sen vairs neatrodas vietā (pat ne tajā mājā), kur tos sievasmāte atstājusi. Bagātības saodis, nez no kurienes parādās bravurīgais Ostaps Benders (Andris Keišs), kurš piesakās palīdzēt Ipolitam atrast dārglietas. Pilsētiņa ir maza, tāpēc svētais tēvs (Ģirts Krūmiņš) nesmādē pārkāpt sava amata tiesības. Padzirdējis sievasmātes pēdējā grēksūdzē par bagātībām, viņš izdomā tās sameklēt pirms Ipolita. Krēslu mednieki lieto gan atļautus, gan lielākoties neatļautus līdzekļus, lai beigu beigās peldētos 150 000 rubļos. Piedzīvojumos tiek satikti veci draugi un paziņas, Ipolits paspēj iemīlēties jaunā meitenē, Ostaps izkrāpj no cilvēkiem simtiem rubļu.

Turpināt lasīt →

2014./2015. gada teātru sezonas kopsavilkums

eurovision

Izrāde “Eiro vīzija” Nacionālajā teātrī

Katra teātra sezona ir īpaša un šī noteikti neatpaliek no citām. Šī sezona izcēlās ar vairākiem spilgtiem notikumiem, kas ietekmēja arī teātra repertuāru: Eiropas kultūras galvaspilsētas gods Rīgai 2014. gadā un 2015. gads kā Raiņa un Aspazijas 150. gadu jubilejas gads. Šogad ļoti aktīvi esmu apmeklējusi teātra izrādes un citus kultūras pasākumus, tāpēc šķiet, ka šis kopsavilkums pat varētu pretendēt uz objektivitāti (cik nu tā mākslā ir iespējama).

Savu vērtējumu balstu ne tikai salīdzinot viena konkrēta teātra radītos darbus, bet skatot izrādi kopējā sezonas mērogā. Kaut arī, piemēram, Nacionālajā teātrī bija vairākas labas izrādes, izcēlu tikai pašas labākās, kas savā mērā uzceļ latiņu augstāku arī pārējiem teātriem, un tieši šī iemesla dēļ šajās nominācijās var atrast tik maz izrāžu nosaukumus.

Turpināt lasīt →

Par teātri, kas neslēpjas, bet tieši otrādi- atkailinās. JRT izrāde “Dukši”, LLT “Pavasara atmoda”, Dailes t.”Eņģeļi Amerikā”

Duksi3_fDeinats

Pēdējā laikā bieži uz Latvijas teātru skatuvēm parādās tēmās, kas saistītas ar netradicionālu seksuālo orientāciju.

Homoseksuālisms pastāv, kopš pastāv cilvēce. Jau Senajā Grieķijā pastāvēja tāds attiecību modelis, kur savienojās divi viena dzimuma pārstāvji, parasti vīrietis pusmūža vai brieduma gados un jauneklis pusaudža gados. Viņu starpā pastāvēja gan emocionāla, gan arī seksuāla rakstura attiecības. Tas nebija nekas ārkārtējs. Grieķijas tā laika sabiedrība nešķīra seksuālo iekāri un uzvedību pēc dzimuma, bet gan pēc lomas seksuālajā aktā- aktīvā vai pasīvā. Aktīvā loma saistījās ar vīrišķību, augstāku sociālo statusu, briedumu, bet pasīvā ar sievišķību, zemāku sociālo statusu un jaunību.

Kristietība no jauna skāra homoseksuālisma tēmu. Bībeles senākie teksti uzrakstīti pirms 3 500 gadiem, bet Latvijā kristietība tika ieviesta tikai 13.gs. Jau kristietības aizsākumos pāvesti apzinājās, ka šādas attiecības valda un viņi tās nosodīja. Lielāku uzmanību viņi pievērsa attiecībām starp diviem vīriešiem, ignorējot faktu, ka šāda, kristietību graujoša aktivitāte, norisinās arī starp sievietēm. Laika gaitā, kristietībai izplatoties, attieksme pret homoseksuālismu kļuva arvien noraidošāka, tādā veidā pat cenšoties viņus izstumt no sabiedrības. Mūsdienās izpratne ir mazliet mainījusies un dažas baznīcas Bībeles tekstu ir interpretējušas tā, ka tas nav nekas nosodāms un amorāls, sludinot tālāk par Dievu, kas pieņem cilvēku tādu, kāds viņš ir.

Turpināt lasīt →

Nākošā pietura – Ilgas. Visiem pavēlēts izkāpt. Apskats par JRT izrādi “Ilgu tramvajs”

_b4w1889_fdeinats_w

Tenesija Viljamsa luga “Ilgu tramvajs” (1947) Latvijā iestudēta vairākas reizes. Tā jau ir iesakņojusies kā klasika,

Tā iestudēta dažādos teātros un dažādos laikos. Tēlus var traktēt dažādi, bet konflikti jau paliek tie paši, tikai attieksme pret tiem sabiedrībā mainās.

Jaunais Rīgas teātris ir padarījis lielisku darbu. Smeldzīgi, rupji, brutāli, reizē maigi un naivi tiek izspēlētas galveno varoņu dzīves situācijas, kas mainīs viņu domāšanu uz visiem laikiem. Režisore ir Inese Mičule, lomās iejūtas: Elita Kļaviņa, Sandra Kļaviņa, Andris Keišs, Iveta Pole, Ivars Krasts u.c. lieliskā JRT kolektīva aktieri. Aktieri mainās ar lomām ik pa izrādēm, tas tikai pierāda, ka viņi labi pārzina varoņu psiholoģiju, kas palīdz viņiem tik dzīvi nospēlēt šo izrādi.

Turpināt lasīt →

Telpas interpretācija V. Nastavševa izrādēs “Jūlijas jaunkundze” un “Tumšās alejas”

Image

Šis referāts tika radīts jauno teātra zinātnieku konferences vajadzībām, kas notika šī gada 14. jūnijā.

2012./2013. gada sezona bija pārsteigumiem bagāta kā uz skatuves, tā aizskatuvē. Jaunas tēmas, tabu pārkāpšana, nevalstisko teātru izrāžu popularizēšanās, klasiķu darbu iestudējumi jaunās vēsmās, jauno rakstnieku un režisoru sadarbība, kas kopā veido oriģinālu darbu. Dramatisko iestudējumu žanriskā amplitūda ir ļoti plaša – no vistraģiskākās drāmas līdz smieklīgākajai komēdijai, pa vidu atstājot darbus, kam īsti žanru nevar noteikt, kā, piemēram, JRT izrāde „Pirmie aplausi”.

Aizgājušajā 2012./2013. gada sezonā spēcīgi sevi pierādīja jaunie režisori, tādi kā Valters Sīlis, Elmārs Seņkovs, Vladislavs Nastavševs un citi. Tie vairs nebija mēģinājumi ielavīties starp jau pazīstamiem režisoriem, bet gan jau ar sev raksturīgiem rokrakstiem apveltītas izrādes, kas pierāda jauno režisoru patstāvību. Kā spēcīgākās minu izrādes Valmieras Drāmas teātrī „Jūlijas jaunkundze”, „Raudupiete”, Krievu drāmas teātrī „Indrāni” un Dirty Deal Teatro „NAP”, kas izpelnījusies īpašu uzmanību, jo Jānis Balodis ir gan teksta autors, gan aktieris, un pievēršas politiskajām nejēdzībām, kas notiek pašlaik Latvijā.

Turpināt lasīt →

JRT izrāde “Vigīlija. Sapnis par nomodu” jeb Es negribu padzīvot, es gribu dzīvot

vigilija_jrt

Pavēsi. Koka apdare man tik mīļa, tā teātra vecā smarža. Spoguļi.

Ļauns, daudz cietis. Maz mīlējis. Netic vairs pasaulei, netic cilvēkiem. Netic arī sev.

Izmisis, nezina, ko vairs gaidīt no pasaules. Vairs negaida.

Izrāde ir beigusies. Sāk jau iedegties gaismas, bet es sēžu un šņukstu. Tik daudz domu prātā- es gribu dzīvot, mīlēt.. un kas būs pēc tam? kas paliks pēc manis? un kāda vispār jēga dzīvot? Kāpēc tik ļoti esam ierāvušies sevī- apkārt ir daudz dvēseļu, kam mēs varam palīdzēt- ar vienu nieku padarīt dienu priecīgāku.

Tātad. Aizmaldījos.

Jaunais Rīgas teātris. Izrāde “Vigīlija. sapnis par nomodu”. spilgti, emocionāli. Tikai 2 aktieri uz mazas sameistarotas skatuvītes. Niecīgais un ikdienišķais skatuves iekārtojums, kas veidots pēc parasta pensionāra dzīvokļa parauga rada lielu realitātes sajūtu: katrs taču ir gājis ciemos pie savas vecāmātes, omītes un sajutis to īpašo, mierīgo auru un harmoniju. Es vairs neesmu skatītājs, es esmu 3. dzīvokļa iemītnieks. Un tikai 2 aktieri. Gudrā grāmatā lasīju, ka labs aktieris tā reāli var pievērst sev 6-8 skatītāju uzmanību, tad jājautā- kas darās Dailes teātra lielajā zālē un Nacionālā teātra lielajā zālē?? Cik tad aktieriem ir jābūt uz skatuves, lai pievērstu visu skatītāju uzmanību izrādei? Tad šeit varu tikai uzslavēt Ģirtu Krūmiņu un Lidiju Pupuri, kas lauž visus tās gudrās grāmatas likumus: zālē sēdēja vairāk kā 50 skatītāji un neticu, ka kādam ienāca prātā domas par to, ko viņš ēdīs vakariņās vai, paskaties, kādas viņai kurpes!

Turpināt lasīt →

JRT izrāde “Pirmie aplausi” jeb Pamodini mani, kad skanēs pirmie aplausi

fdeinats_11_02_2013_417-w

Laikā, kad visi steidzas, tehnoloģijas attīstās ātrāk par cilvēka intelektu un cilvēks strādā četros darbos, lai spētu pabarot savu ģimeni, Jaunais Rīgas teātris atgriežas pie mūsu pirmsākumiem, mūsu senčiem. 2013. gada 13. februārī JRT tika piedzīvota „Pirmo aplausu” pirmizrāde. Izrāde aizved mūs atpakaļ laikā, kad latvieši vēl nebija kristīti un ticēja savam Pērkonam, Mārai un Laimai.

Ierosme izrādei radās no dažiem teikumiem, kas minēti Indriķa hronikā. Hronika vēsta, ka 1205.g. Rīgā notika izrāde par praviešiem, lai pagāni no redzētā mācītos kristīgās ticības sākumus. Tā ir pirmā izrāde, kas minēta jebkuros rakstos, tāpēc izceļas ar tādu nozīmīgumu. Režisors Gatis Šmits kopā ar aktieriem (Baiba Broka, Guna Zariņa, Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Ģirts Krūmiņš, Vilis Daudziņš) radīja šo darbu, sadarbojoties ar dažādiem speciālistiem: arheologiem, vēsturniekiem, valodniekiem, etnogrāfiem u.c. Aktieri veltīja daudz darba, lai uzrakstītu izrādes tekstu, jo tiek runāts vairākās valodās- viduslejas vācu, lībiešu, latīņu un senbaltu valodās, kurās ir sajaukušās vairākas valodas kopā.

Turpināt lasīt →