Manas atsauksmes par izrādi “Eirovīzija”

Nacionālais teātris

Kārlis Krūmiņš

Nešauboties teikšu, ka katrs ir skatījies vai kaut nedaudz dzirdējis par Eirovīzijas konkursu, kas katru gadu pie televizoriem pulcē miljoniem cilvēku. Un tas nekas, ka lielākā daļa skatītāju atzīst, ka konkursa dziesmu kvalitāte ir vāja un viss šovs pārvērties par lielu cirku, tik un tā tas tiek skatīts un par to tiek spriests vēl vismaz pusgadu.Tieši šo paradoksu plašāk izmeklē Nacionālā teātra izrādes „Eiro Vīzija” radošā komanda ar lietuviešu režisoru Vidu Bareiki priekšgalā. Izrāde ir iekļauta izrāžu ciklā „Šengenas spožums un posts”, kas ir Latvijas Nacionālā teātra un „Rīga 2014” kopprojekts.

Iedomājaties, ka Latvija ir uzvarējusi Eirovīzijas dziesmu konkursā un nu mums pašiem jārīko lielais šovs Latvijā. Kā šova veidošana izskatās no iekšpuses? Kādi apstākļi ietekmē katras valsts savas dziesmas izvēli un pēc kādiem principiem dalībvalstis balso par konkursa dziesmām? To visu varam novērot izrādē. Visi skatītāji sadalīti sektoros, pēc kuriem tie tiek sagrupēti fināldziesmu valstu atbalstītājos.

Turpināt lasīt →

Ģertrūdes ielas teātra izrāde “Leģionāri” jeb Patriotisma trūkums latviešos pirms svētkiem

izrade-legionari-rezisors-valters-silis-17-43209940

Diskusija ar kaušanos- kā norāda režisors Valters Sīlis, savu pirmizrādi piedzīvoja 2011. gada 14. septembrī. Tātad, kāds laiciņš jau pagājis, bet kā latviešiem nacionāli svētki klāt, tā atkal latviešos iedegas patriotisms un svarīga svētku sastāvdaļa ir šīs izrādes apmeklēšana. Pati uz izrādi eju, lai beidzot saprastu, kas ir tas, kas saviļņo latviešus, kam parasti patīk visu kritizēt un atzīt par nelabu esam.

Mani pārsteidz Ģertrūdes ielas teātra pagalms un iekštelpas. Bēdīgas ķieģeļu sienas, smagas metāla durvis, pretīgs gaitenis, sajūtos kā kādā patversmē, bet ja tā padomā, tagad jau Rīgā patversmes ir salīdzinoši ērtas un patīkamas. Pirmo reizi biju šī nama viesis. No vienas puses atbaida un atgrūž no otras puses vilina- kā jau viss, kas ir netradicionāls un svešs.

“Leģionāri” izrāde, kurā spēlē divi aktieri: Karl Alm (Somija) un Kārlis Krūmiņš, kas ir arī līdzautori. Šie divi aktieri dinamiski stāsta par latviešu leģionāru situāciju pēc Otrā pasaules kara. Tie bēguļoja apkārt pa Latviju, aizpeldēja mazās laiviņās uz Zviedriju, kur tiem neklājās labāk. Uzsvars ir uz Zviedrijas valsts lēmumu- izdot vai neizdot bēguļotājus Padomju Krievijai, lai tā var izrēķināties ar tiem, kā vien vēlas, jo viņi ir bijuši pret padomju gribu, cīnījušies nacistu pusē.

Turpināt lasīt →

Nacionālā teātra izrāde “Truša alā” jeb Katrs pats savas alas racējs

138138985673

Esam rotaļu laukumā. Viss tukšs, Neskan bērnu čalas. Smilšu kūkas izjaucis vējš.

Tikai vecāku bēdīgas nopūtas ik pa laikam. Čuksti, šņuksti, kāda asara nopil zālē.

Un viss tikai tāpēc, ka vairs nav. Nav vairs pasaulē lielākā dāguma- sava bērna.

Izskatās, ka režisors Kārlis Krūmiņš gribējis paspēlēties, bet šoreiz nevis ar smilšu kūkām, bet ar cilvēku jūtām. 11.oktobra vakarā Nacionālajā teātrī pirmizrādi piedzīvoja izrāde “Truša alā”. Rotaļīgs spēles laukums košās krāsās ar daudzām atveramām atvilknēm un visādiem interesantiem plauktiņiem. Plastmasas trauki, krēsli, galdi, piederumi, bēŗnu mantiņas. Viss mākslīgs un nedabīgi mazs pieauguša cilvēka augumam. Rotaļu laukums, kur tagad bērna vietā spēlējas viņa vecāki, kuri vienkārši nevar atstāt to vietu.

Turpināt lasīt →