Manas atsauksmes par izrādi “Emīls un Berlīnes zēni”

Emīls

Skats no izrādes

Latvijas Leļļu teātris iepriecinājis savus mazākos skatītājus ar izrādi “Emīls un Berlīnes zēni”, kura pirmizrādi piedzīvoja 2014. gada 31. oktobrī. Latvijā bērniem domātas izrādes neiestudē tik bieži, tāpēc katra izrāde ir ievērības cienīga un vēl vairāk šī. Režisors Ģirts Šolis iestudējis vācu rakstnieka Ēriha Kestnera darbu par nešpetno Emīlu, kurš vienmēr pamanās savu dzīvi izkrāsot ar dažādiem piedzīvojumiem. Izrādei mūziku komponējis Kārlis Kazāks un māksliniecisko noformējumu veidojis Reinis Pētersons.

Stāsts ir par Emīlu Tišbeinu, kuru attēlo Pēteris Galviņš, kuram jābrauc ciemos pie vecmāmiņas un māsīcas uz Berlīni. Māmiņa viņam līdzi iedevusi naudu, ko viņam vilciena kupejā kāds nozog, kamēr viņš ir iesnaudies. Emīls saprot, ka viņš nevar to tā atstāt un nolemj atrast zagli, jo nauda viņam bija jānodod vecmāmiņai. Skolas vecuma puika viens pats lielajā Berlīnē neapjūk un turpina izsekot savu zagli un aizrautīgajā  izsekošanā viņam pievienojas vietējie zēni. Tiek izveidota vesela komanda, kas palīdz Emīlam notvert zagli. Izrādes sākumā aktieri pastāsta sižetu, kas man kā skatītājam nesaista, jo jau sākumā zinu stāsta beigas. Tas detektīva sižetu pārvērš par vakara pasaciņu, ko lasīt pirms gulētiešanas.

Turpināt lasīt →

Par to, kas vecākiem būtu jāzina, ko bērni jau zina paši… Latvijas Leļļu teātra izrāde “Pavasara atmoda”.

137353553462

Latvijas Leļļu teātris 2013.gada maijā Latviju, vai vismaz daļu no tās, šokēja ar savu jauno izrādi „Pavasara atmoda”. Izrādes pamatā ir vāciešu autora Franka Vēdekinda luga „Pavasara atmoda”, kas sarakstīta jau 1891. gadā. Luga vēsta par pusaudžiem, kuri sāk iepazīties ar pieaugušo dzīvi. Zēni baidās, ka vecāki viņus nositīs, ja tie nenokārtos skolas eksāmenus, bet tajā pašā laikā viņi jau interesējas par meitenēm. Meitenes skaļi čalo, spēlē visādas spēles, bet arī viņas urda tas pats iekšējais dzinulis – tas, kas neļauj mierīgi nosēdēt, ja tev blakus stāv puisis. Vecāki izliekas, ka nemana bērnu pārvērtības, viņi kaunās runāt par seksualitāti un tas noved pie tā, ka 14 gadus veca meitene paliek stāvoklī un mirst no „zālītēm”, ko māte dod, lai viņai grūtniecību pārtrauktu. Autors nozīmīgu problēmu ir pasniedzis viegli, kā rotaļu ar mūsu prātiem. Tiek uzdots jautājums: kā runāt ar saviem bērniem par To? Vai runāt vispār? Un kas iznāk, ja par To nerunā?

Turpināt lasīt →

Par teātri, kas neslēpjas, bet tieši otrādi- atkailinās. JRT izrāde “Dukši”, LLT “Pavasara atmoda”, Dailes t.”Eņģeļi Amerikā”

Duksi3_fDeinats

Pēdējā laikā bieži uz Latvijas teātru skatuvēm parādās tēmās, kas saistītas ar netradicionālu seksuālo orientāciju.

Homoseksuālisms pastāv, kopš pastāv cilvēce. Jau Senajā Grieķijā pastāvēja tāds attiecību modelis, kur savienojās divi viena dzimuma pārstāvji, parasti vīrietis pusmūža vai brieduma gados un jauneklis pusaudža gados. Viņu starpā pastāvēja gan emocionāla, gan arī seksuāla rakstura attiecības. Tas nebija nekas ārkārtējs. Grieķijas tā laika sabiedrība nešķīra seksuālo iekāri un uzvedību pēc dzimuma, bet gan pēc lomas seksuālajā aktā- aktīvā vai pasīvā. Aktīvā loma saistījās ar vīrišķību, augstāku sociālo statusu, briedumu, bet pasīvā ar sievišķību, zemāku sociālo statusu un jaunību.

Kristietība no jauna skāra homoseksuālisma tēmu. Bībeles senākie teksti uzrakstīti pirms 3 500 gadiem, bet Latvijā kristietība tika ieviesta tikai 13.gs. Jau kristietības aizsākumos pāvesti apzinājās, ka šādas attiecības valda un viņi tās nosodīja. Lielāku uzmanību viņi pievērsa attiecībām starp diviem vīriešiem, ignorējot faktu, ka šāda, kristietību graujoša aktivitāte, norisinās arī starp sievietēm. Laika gaitā, kristietībai izplatoties, attieksme pret homoseksuālismu kļuva arvien noraidošāka, tādā veidā pat cenšoties viņus izstumt no sabiedrības. Mūsdienās izpratne ir mazliet mainījusies un dažas baznīcas Bībeles tekstu ir interpretējušas tā, ka tas nav nekas nosodāms un amorāls, sludinot tālāk par Dievu, kas pieņem cilvēku tādu, kāds viņš ir.

Turpināt lasīt →