Manas atsauksmes par izrādi “Prāts”

Un kā Jūs šodien jūtaties?

izrāde Prāts

Daiga Kažociņa

Režisors Valters Sīlis kopā ar radošo komandu Nacionālajā teātrī ir iestudējis nopietnu, pat traģisku, izrādi “Prāts”, kas pirmizrādi piedzīvoja 22. aprīlī. Izrāde tapusi pēc Margaritas Edsones lugas, kas stāsta par angļu literatūras profesori Vivjēnu Bēringu, kas uzzina, ka ir slima ar vēzi. Izrādē piedalās aktieri: Daiga Kažociņa, Ivars Puga, Kaspars Aniņš, Madara Botmane, Astrīda Kairiša u.c.

Galvenā stāsta varone Vivjēna visu savu dzīvi ir veltījusi spāņu rakstnieka Džona Donna dzejas pētīšanai, bet, uzzinot, ka ir slima ar olnīcu vēzi, viņa pati kļūst par izpētes objektu ārstu rokās eksperimentālā ārstēšanā. Gan lugas autore, gan aktrise Daiga Kažociņa, kas spēlē Vivjēnas varoni, ir uz viena viļņa, tāpēc izrāde spēj sniegt plašu emociju gammu. Asprātīgi un ar lielu devu ironijas Vivjēna stāsta par sevi, savu darbu un attiecībām ar  citiem cilvēkiem. Kaut arī slimnīcā, veicot visādas pārbaudes un ciešot lielas sāpes, viņa tēlo stipru sievieti, paliekot vienatnē, viņa skatītājiem atklāj, cik vientuļa un pamesta jūtas.

Turpināt lasīt →

Manas atsauksmes par izrādi “Vaņa”

Izdejojot pagātnes cerības un nākotnes sapņus.

izrāde Vaņa

ĢIT publicitātes foto

2014. gada 15. decembra drēgnā ziemas vakarā Ģertrūdes ielas teātrī notika pirmizrāde Antona Čehova lugai “Tēvocis Vaņa” Andreja Jarovoja režijā ar  nosaukumu “Vaņa”. Apjomīgais Čehova darbs ietilpināts pusotrā stundā, arī tēlu skaits no deviņiem saīsināts uz četriem, nepazaudējot galveno darba jēgu un noskaņu. Izrāde radīta fiziskā teātra estētikā, tāpēc liela loma ir  kustību režisoram Karlam Saksam (Igaunija).

Neparastajā izrādē piedalās tikai četri aktieri: Andis Strods (tēvocis Vaņa), Anta Aizupe (Jeļena Andrejeva), Madara Botmane (Soņa) un Ivars Krasts (ārsta Astrova lomā). Varoņi katrs atšķiras pēc nodarbošanās, finansiālā stāvokļa un  dzīves mērķiem, bet visos viņos ir kas kopīgs- nomāktais skatiens, kas raugās kaut kur tālumā, vienam atceroties rožaino pagātni, citam — izsapņojot nākotnes cerības. Skatieniem sastopoties, var izlasīt daudz vairāk nekā pateiktajos vārdos, augumiem saduroties notiek eksplozija, kaut lūpas klusē. Katram ir  savs noslēpums un pa vienam tie atklājas, kā rožlapiņas atdalās no zieda, parādot cik trausli un ievainoti patiesībā tie ir.

Turpināt lasīt →