Manas atsauksmes par izrādi “Ugunsgrēki”

Mārtiņš Eihe

Ilze Ķuzule-Skrastiņa un Gints Andžāns

Dailes teātra pirmizrāžu sēriju noslēdz Mārtiņa Eihes režisētā melodrāma “Ugunsgrēki” mazajā zālē, kas pirmizrādi piedzīvoja 2015. gada 8. janvārī. Baisa, vilinoša un ar spēcīgiem aktierdarbiem izrāde mulsina skatītājus ar agresīvo tiešumu un tēmas aktualitāti tieši šajās dienās. Kanādiešu rakstnieks, kas dzimis Libānā, Važdi Muavads savā darbā runā par karu un ko tas izdarījis ar cilvēkiem, kas tajā iesaistīti.

Stāstā savijas daudzu ģimeņu un pat tautu likteņi, kas cietuši no kara šausmām: bēgšana no mājam, klejošana, apšaudes, tuvinieku zaudēšana, cietums, izvarošana un nāve. Ja sakumā autors, rakstot lugu, pievērsies Libānas karam, tad beigās visas atsauces uz to ir pagaisušas, liekot uzsvaru uz pašu karu principu. Katrs karš, lai kur arī tas nenotiktu, ir traģēdija cilvēkiem.

Turpināt lasīt →

Homo Novus izrāde „Lasītava” jeb Kur sākas un beidzas teātris?

Mārtiņš Eihe

Skats no “Lasītavas” istabas

Viss sākās ar nobijušos e-pasta vēstuli, kurā teicu, ka pusaudža gados rakstīju dienasgrāmatu un būtu gatava ar to dalīties. Vairāki e-pasti un pirmā mulsā tikšanās. Nepazīstami cilvēki, kautrība, klusums, bet neierasti ērta sajūta pavada mani, jo visi apkārtējie smaida, kaut jau diena iet uz beigām, un nogurums dara savu.

Ja izrādes teātros parasti iestudē kādus 2-3 mēnešus (dažas, protams, ilgāk), tad šeit tā tapa 4 mēģinājumos. Mēģinājumos iepazinām citus dalībniekus un pārrunājām izrādes gaitu, struktūru. Bet mājās katram bija darbs ar sevi – sagatavoties, izprast sevi un atrast veidu kā atvērt sevi citiem. Vēl mēģinājumos varējām dzirdēt citu stāstus un saprast, kā ir būt skatītājam, kā ir skatīties tās 2 minūtes svešiniekam acīs un mulst, kā tas ir – klausīties svešinieka pusaudžu gadu piedzīvojumos un just līdzi.

Turpināt lasīt →

Manas atsauksmes par izrādi “Ziemas māja”

Foto no izrādes "Ziemas māja"

Spilveni -vectētiņš un vecmāmiņa

Ir saulains svētdienas rīts un es dodos uz Dirty Deal Teatro, lai skatītos radošās apvienības Nomadi izrādi „Ziemas māja”.

Mārtiņš Eihe kopā ar Ģirtu Rāviņu stāsta bērniem un pieaugušajiem par mazā Mārtiņa bērnību un viņa piedzīvojumiem vectēva mājās.

Siltās un mājīgās telpas sauktin sauc pēc kaut kā mīļa un ikdienā piemirsta. Turpināt lasīt →

Par teātri, kas neslēpjas, bet tieši otrādi- atkailinās. JRT izrāde “Dukši”, LLT “Pavasara atmoda”, Dailes t.”Eņģeļi Amerikā”

Duksi3_fDeinats

Pēdējā laikā bieži uz Latvijas teātru skatuvēm parādās tēmās, kas saistītas ar netradicionālu seksuālo orientāciju.

Homoseksuālisms pastāv, kopš pastāv cilvēce. Jau Senajā Grieķijā pastāvēja tāds attiecību modelis, kur savienojās divi viena dzimuma pārstāvji, parasti vīrietis pusmūža vai brieduma gados un jauneklis pusaudža gados. Viņu starpā pastāvēja gan emocionāla, gan arī seksuāla rakstura attiecības. Tas nebija nekas ārkārtējs. Grieķijas tā laika sabiedrība nešķīra seksuālo iekāri un uzvedību pēc dzimuma, bet gan pēc lomas seksuālajā aktā- aktīvā vai pasīvā. Aktīvā loma saistījās ar vīrišķību, augstāku sociālo statusu, briedumu, bet pasīvā ar sievišķību, zemāku sociālo statusu un jaunību.

Kristietība no jauna skāra homoseksuālisma tēmu. Bībeles senākie teksti uzrakstīti pirms 3 500 gadiem, bet Latvijā kristietība tika ieviesta tikai 13.gs. Jau kristietības aizsākumos pāvesti apzinājās, ka šādas attiecības valda un viņi tās nosodīja. Lielāku uzmanību viņi pievērsa attiecībām starp diviem vīriešiem, ignorējot faktu, ka šāda, kristietību graujoša aktivitāte, norisinās arī starp sievietēm. Laika gaitā, kristietībai izplatoties, attieksme pret homoseksuālismu kļuva arvien noraidošāka, tādā veidā pat cenšoties viņus izstumt no sabiedrības. Mūsdienās izpratne ir mazliet mainījusies un dažas baznīcas Bībeles tekstu ir interpretējušas tā, ka tas nav nekas nosodāms un amorāls, sludinot tālāk par Dievu, kas pieņem cilvēku tādu, kāds viņš ir.

Turpināt lasīt →