Tumšo dzīļu vilinājums JRT izrādē “Tumšās alejas”

_u7g3255-w

Jaunais Rīgas teātris atkal mani pārsteidza: ar pārdrošo un citādo, par ko citi baidās vai ir pārāk kautrīgi, lai par to runātu.

Izrādes režisors ir talantīgais un jaunais mākslinieks Vladislavs Nastavševs. Viņa režijā esmu redzējusi tikai vienu izrādi “Jūlijas jaunkundze”, kas tika iestudēta Valmieras teātrī. Izrāde mani šokēja ar savu tiešumu.

Tāpat arī izrāde “Tumšās alejas” paceļ gaismā to, par ko citi noklusē. Sekss, kaisle, dzīvnieciska instinkta cilvēciskas būtnes, kas cīnās par vietu uz šīs zemes un vientulība.

Teksta autors ir krievu dzejnieks Ivans Buņins. Lai arī izrāde notiek latviski ar dažām dziesmām krievu valodā, izrādei cauri vijas krievu temperaments, kas padara izrādi vienu mirkli spraigāku, bet otru tik maigu un liegu.

Izrāde ir sadalīta 10 stāstos, katrā no stāstiem tiek aplūkota mīlestība un tās dažādās izpausmes: cerības, gaidīšana, ilgas pēc otra, ciešanas, nepārvarama kaisle, pieradums, otra cilvēka idealizēšana u.c. Mīlnieku lomās iejūtas JRT labākie un kolorītākie aktieri: Vilis Daudziņš, Kaspars Znotiņš, Guna Zariņa un Baiba Broka.

Turpināt lasīt →

Latvieši + mīlestība = ? JRT izrāde “Latviešu mīlestība”

4f0c5bd7d3a70

Jaunajā Rīgas teātrī jau vairākus gadus rāda izrādi “Latviešu mīlestība”.

Kas tad ir tas, kas skatītājus pievilina nākt uz šo izrādi? Atbilde ir ļoti vienkārša: katrs tad vēlas uzzināt, kāds tad ir tas tipiskais, vidēji svērtais latvietis, kā viņš izskatās, ko viņš ēd un visbeidzot- kā tad mīl?

Bet tādās kategorijās izrādi ielikt nevar.

Nekas nav viennozīmīgs. Katrs cilvēks ir individuāls radījums. Katram ir savas sāpes, savas patiesības, pēc kurām tas dzīvo.

Bet mēs visi gribam mīlēt un tikt mīlēti! Tas tad arī ir tas, kas vieno visus stāstu varoņus: tramīgi, kautrīgi, klusi vai tieši otrādi skaļi, pārgalvīgi un traki, bet visi ir gatavi ziedot savu iepriekšējo dzīvi, lai tikai varētu izjust to laimi- Mīlestību!

Jauniešu un sirmgalvju lomās iejūtas JRT spēcīgākie aktieri: Guna Zariņa, Baiba Broka, Vilis Daudziņš, Ģirts Krūmiņš, Kaspars Znotiņš. Kā aktieri tā pārējā komanda, kurā ietilpst māksliniece Monika Pormale, komponists Jēkabs Nīmanis un režisors Alvis Hermanis, ir padarījuši lielu darbu, lai šī izrāde nonāktu līdz skatuvei. Aktieri izrādes tekstu radīja kopīgi strādājot un vācot materiālus, tas ir t.s. kolektīvās radīšanas princips. Viņu avots bija iepazīšanās sludinājumi avīzēs un patiesi cilvēku dzīves stāsti, kas transformētā veidā arī tiek attēloti uz skatuves. Aktieri etīžu veidā izspēlēja dažādas situācijas, līdz nonāca pie 13 stāstiem. Tieši tāpēc aktieriem ir vieglāk iemiesoties tēlos un ir skaidrāks mērķis, ko tie grib parādīt ar savu tēlojumu, jo tie piedalījās izrādes veidošanā no paša sākuma.

Turpināt lasīt →

Viss ir viena liela tagadne

“Kad dienas vēl bija Dieviņa zināšanā, viņš neatļāva tām slīdēt no rokām laukā un pazust uz neatgriešanos, kā Tempus to dara. Dieviņa laikā dienas riņķoja pa gadskārtām, gadskārtas pa paaudzēm bez mitas. Kur tēvu tēvi laipas lika, tur bērnu bērni laipojās. Tagad bērnu bērni nemaz nemeklē laipas, tikai skrien uz priekšu Tempum līdzi- pat Jāvem ir no rokām sprukuši. Bet tas savā ziņā ir labi- vismaz redz, ka Tempus ar Jāvi nevar laipas dot. Žēl, ka tēvu tēvu laipas satrūdējušas- bērnu bērniem būs tāpat pa purvu jādauzās”

citāts no “Kurbads ķēves dēls”, autors Jānis Turbads

Šis darbs uzrakstīt 1959. gadā. Liekas taču- ak, cik tas ir sen, tad jau tā nedzīvoja un nedomāja!

Bet, lūk, pierādījums, ka jau tad latvieši bija stipri mainījušies no latviešu īstā tautu dēla un tautu meitas. Nevienam vairs nerūp senču iesāktais. Nekas nav jāsaudzē, lai viss aizaug.

Bēdīgi paliek ap sirdi!

Tad jau nekam nav jēgas.

Visu sākam no sākuma. Katrs pats par sevi, tikai stiprākie izdzīvo utt.

Bet kaut kam taču ir jēga. Mīlestībai!

Es mīlu savu mammu, tāpat kā viņa mīl savu mammu, kas arī mīl savu mammu. Tā ir nebeidzama, nepārraujama saite.

Tev nav jālaipo tēvu tēvu  takas tāpēc, ka tā vajag, bet gan tāpēc, ka tu to gribi!