Kad spārni ir doti, bet putns nelido. Par Nacionālā teātra izrādi “Klūgu mūks”

Kad spārni ir doti, bet putns nelido

Foto- Margarita Germane

Skats no izrādes “Klūgu mūks”

Iesākot Latvijas Nacionālā teātra 99. sezonu, pirmajam iestudējumam ir uzlikts liels atbildības slogs, kas savu svaru diemžēl nenotur. Indras Rogas režisētā izrāde “Klūgu mūks” Nacionālajā teātrī paliks atmiņā pirmām kārtām ar savu ilgumu – 3 stundas un 40 minūtes un otrām kārtām ar pelēki sudrabaino, nomācošo toni. Mūsdienu laikmetā, kur cilvēki vienmēr ir steigā un vēlas no dzīves pagaršot pa druskai no visa, ir drosmīgi iestudēt tik garu izrādi, īpaši, ja tā stāstīs par latviešu vēsturi. Pēdējos gados par daudz, manuprāt, ir gaudulīgi sērīgu filmu par nabaga latviešiem, kas tik daudzus gadsimtus bijuši nospiesti. Es cienu mūsu vēsturi un apzinos, ka varbūt neesmu to filmu auditorija, bet tajā pašā laikā pietrūkst viedokļu dažādības, kas spētu dot plašāku skatījumu uz neviennozīmīgiem vēstures jautājumiem.

Gan Rogas izrāde, gan Ingas Ābeles romāns “Klūgu mūks”, uz kā izrāde balstīta, nav ieliekama kastē ar manis iepriekš nosauktajām filmām un ir saistošs materiāls no vairākiem aspektiem. Pirmkārt, tas stāsta par dzimtbūšanas atcelšanu, kas nebija tik skaists un rožains laiks, kā skolas mācību grāmatās stāv rakstīts. Otrkārt, centrā ir divas izcilas latviešu personības: mācītājs un literāts Francis Trasūns un lidotājs Jāzeps Baško, kas aizrauj ar saviem sasniegumiem un pieticīgajam latvietim neraksturīgo sapņu lielumu. Un, treškārt, Ingas Ābeles teksts pats ir baudāms, jo valoda ir bagāta ar neskaitāmiem izteiksmes līdzekļiem, kas to vairāk pārvērš tādā kā leģendā vai poēmā.

Turpināt lasīt →

Manas atsauksmes par izrādi “Raiņa sapņi”

Rainis

Aina no izrādes

Režisors Kirils Serebreņņikovs (Krievija) Nacionālajā teātrī radījis grandiozu izrādi “Raiņa sapņi”, kas stāsta par dzejnieku, politiķu un aktīvu kultūras darbinieku pāri – Raini un Aspaziju. Izrādē pagātne savijas ar mūsdienām, pievēršoties vairākām aktuālām problēmām, kas ceļo no laika uz laiku. Izrāde veidota no Raiņa dienasgrāmatas, abu sarakstes un vairākiem viņa un Aspazijas dzejas un prozas darbiem.

2015. gads pasludināts par Raiņa un Aspazijas gadu, jo aprit 150 gadi kopš abu dzimšanas. Šajā gadā pastiprināti tiks pievērsta uzmanība abu dižgaru devumam literatūrā un citās jomās, veidojot dažādus kultūras pasākumus. Izrāde ar vērienu atklāj notikumu virkni, kas vēl sekos šajā gadā.

Turpināt lasīt →

Manas atsauksmes par izrādi “Prāts”

Un kā Jūs šodien jūtaties?

izrāde Prāts

Daiga Kažociņa

Režisors Valters Sīlis kopā ar radošo komandu Nacionālajā teātrī ir iestudējis nopietnu, pat traģisku, izrādi “Prāts”, kas pirmizrādi piedzīvoja 22. aprīlī. Izrāde tapusi pēc Margaritas Edsones lugas, kas stāsta par angļu literatūras profesori Vivjēnu Bēringu, kas uzzina, ka ir slima ar vēzi. Izrādē piedalās aktieri: Daiga Kažociņa, Ivars Puga, Kaspars Aniņš, Madara Botmane, Astrīda Kairiša u.c.

Galvenā stāsta varone Vivjēna visu savu dzīvi ir veltījusi spāņu rakstnieka Džona Donna dzejas pētīšanai, bet, uzzinot, ka ir slima ar olnīcu vēzi, viņa pati kļūst par izpētes objektu ārstu rokās eksperimentālā ārstēšanā. Gan lugas autore, gan aktrise Daiga Kažociņa, kas spēlē Vivjēnas varoni, ir uz viena viļņa, tāpēc izrāde spēj sniegt plašu emociju gammu. Asprātīgi un ar lielu devu ironijas Vivjēna stāsta par sevi, savu darbu un attiecībām ar  citiem cilvēkiem. Kaut arī slimnīcā, veicot visādas pārbaudes un ciešot lielas sāpes, viņa tēlo stipru sievieti, paliekot vienatnē, viņa skatītājiem atklāj, cik vientuļa un pamesta jūtas.

Turpināt lasīt →

Nacionālā teātra izrāde “Truša alā” jeb Katrs pats savas alas racējs

138138985673

Esam rotaļu laukumā. Viss tukšs, Neskan bērnu čalas. Smilšu kūkas izjaucis vējš.

Tikai vecāku bēdīgas nopūtas ik pa laikam. Čuksti, šņuksti, kāda asara nopil zālē.

Un viss tikai tāpēc, ka vairs nav. Nav vairs pasaulē lielākā dāguma- sava bērna.

Izskatās, ka režisors Kārlis Krūmiņš gribējis paspēlēties, bet šoreiz nevis ar smilšu kūkām, bet ar cilvēku jūtām. 11.oktobra vakarā Nacionālajā teātrī pirmizrādi piedzīvoja izrāde “Truša alā”. Rotaļīgs spēles laukums košās krāsās ar daudzām atveramām atvilknēm un visādiem interesantiem plauktiņiem. Plastmasas trauki, krēsli, galdi, piederumi, bēŗnu mantiņas. Viss mākslīgs un nedabīgi mazs pieauguša cilvēka augumam. Rotaļu laukums, kur tagad bērna vietā spēlējas viņa vecāki, kuri vienkārši nevar atstāt to vietu.

Turpināt lasīt →

Nacionālā teātra izrāde “Bagātā kundze” jeb Visas bagātības centās sagrūst vienā vietā…

bagata_kundze

Latvijas Nacionālajā teātra jaunā sezona tika atklāta ar trīs pirmizrādēm, kas notika vienlaikus katra savā zālē 12. septembra vakarā. Man bija tas gods būt klāt vienā no šīm pirmizrādēm. “Bagātā kundze”– izrāde, ko iestudējusi Ināra Slucka pēc slavenās Rīgas Kinostudijas Leonīda Leimaņa 1969. gada veidotās filmas “Pie bagātās kundzes”.

Atkal jāsāk ar to, ka Nacionālais teātris jau ir mazliet iestidzis tādā kā rutīnā- klasika, kas tiek parādīta cik vien klasiski vien var ar kaut mazliet jauniem vai tikai nedaudz izmainītiem paņēmieniem.. bet laikam jau vienmēr būs kāds, kam tas ies pie sirds.. Atliek man vien nopūsties, iekārtoties ērtāk koka krēslos un vērot viņu tik iemīļoto un cienīto Klasiku ar vislielāko K.

Turpināt lasīt →

Nacionālā teātra izrāde “Lilioms” jeb NeDiena ar Liliomu

LILIOMS-Janaitis-3294HP

6. maijs. Svētku noskaņa. Pavasaris zeļ krāšņumā, cilvēki atveras: vairāk smaida un neskrien ar lejup nodurtu galvu. Putni čivina un taureņi trako. Cilvēki grib baudīt. Arī es gribu baudīt. Pēdējās dienās lieliski atpūtos un sajutu to pavasara – šašliku, narcišu, tulpju un degošo lapu dūmu smaržu. Bet šodien devos baudīt kultūras dzīvi.

Kur labāk var baudīt kultūru- kā teātrī? Nacionālajā teātrī skatījos izrādi, kas pirmizrādi piedzīvoja 28. aprīlī. “Lilioms“, kā tajā populārajā latviešu dziesmiņā par vienu vietu, kas uz brieža vēl brīva. Daudzsološi, spoži un krāšņi, jo mūzikas autors ir Imanta Kalniņš, bet tekstu autors- Māris Čaklais.

Zinu, ka būtu jārunā par izrādi, bet nevaru to nepieminēt. Teātris ar pavasara iestāšanos ir pārvērties. Cilvēki ģērbjas krāsaināk, gaisīgāk un arī paši it kā lido virs zemes. Tas vēl jo vairāk piedeva to labo noskaņojumu.

Turpināt lasīt →