Viss ir viena liela tagadne

“Kad dienas vēl bija Dieviņa zināšanā, viņš neatļāva tām slīdēt no rokām laukā un pazust uz neatgriešanos, kā Tempus to dara. Dieviņa laikā dienas riņķoja pa gadskārtām, gadskārtas pa paaudzēm bez mitas. Kur tēvu tēvi laipas lika, tur bērnu bērni laipojās. Tagad bērnu bērni nemaz nemeklē laipas, tikai skrien uz priekšu Tempum līdzi- pat Jāvem ir no rokām sprukuši. Bet tas savā ziņā ir labi- vismaz redz, ka Tempus ar Jāvi nevar laipas dot. Žēl, ka tēvu tēvu laipas satrūdējušas- bērnu bērniem būs tāpat pa purvu jādauzās”

citāts no “Kurbads ķēves dēls”, autors Jānis Turbads

Šis darbs uzrakstīt 1959. gadā. Liekas taču- ak, cik tas ir sen, tad jau tā nedzīvoja un nedomāja!

Bet, lūk, pierādījums, ka jau tad latvieši bija stipri mainījušies no latviešu īstā tautu dēla un tautu meitas. Nevienam vairs nerūp senču iesāktais. Nekas nav jāsaudzē, lai viss aizaug.

Bēdīgi paliek ap sirdi!

Tad jau nekam nav jēgas.

Visu sākam no sākuma. Katrs pats par sevi, tikai stiprākie izdzīvo utt.

Bet kaut kam taču ir jēga. Mīlestībai!

Es mīlu savu mammu, tāpat kā viņa mīl savu mammu, kas arī mīl savu mammu. Tā ir nebeidzama, nepārraujama saite.

Tev nav jālaipo tēvu tēvu  takas tāpēc, ka tā vajag, bet gan tāpēc, ka tu to gribi!

Padod šo rakstu tālāk! Facebooktwittergoogle_plustumblrmailby feather

, , , , ,

Add Comment Register



Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *